Eiropa diskutē par Sīrijas bēgļu likteni pēc tam, kad nemiernieki sagrāva Asada režīmu, ātri pārņemot varu.
Viena no sabiedrības un valsts brieduma mērauklām ir tās spēja sniegt nodrošinājumu visievainojamākajiem. 2021. gada vasarā pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas strauji pieauga robežšķērsotāju skaits, kuru starpā bija arī nepilngadīgi bērni un jaunieši, kas bēgļu gaitās devušies bez pieaugušo pavadības. Pēdējo trīs gadu laikā šī situācija nav būtiski mainījusies, un tas ir izgaismojis fundamentālas problēmas nepilngadīgu personu uzņemšanā. Nepavadīto bērnu bailes no deportācijas, ilgstošo neziņu par to, kas viņus sagaida, un neskaidro pieeju sociālajam atbalstam pastiprina maldīgi un slēpti ekspluatatīvi solījumi no pārvadātājiem – organizētās noziedzības dalībniekiem, kuru redzeslokā visbiežāk nonāk šie jaunie cilvēki.
Reģionālās un valsts drošības kontekstā par drošību jārūpējas vienmēr, arī miera laikos. "Ja gribi mieru, gatavojies karam," teica romieši. Šī gatavošanās var izrādīties visefektīvākā, ja par to gādā ne tikai valsts un starptautiskās organizācijas, bet katrs individuāli vai apvienojoties kopienās. Domājot par iespējamu ārkārtas situāciju, var rasties jautājums: “Ko es varu darīt, lai palīdzētu?” Viens no līdzdalības veidiem ir problēmu risināšana, iekļaujoties brīvprātīgo organizācijās.
Karš Ukrainā izraisīja lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Kur bēgļi atrodas šodien? Divus
Kopš dzelzs priekškara krišanas Baltijas valstu austrumu robežu dažādos posmos izmantojošas dažādas robežšķērsotāju grupas. Skaudru vizuālo priekšstatu par to var gūt filmā Bēgt (Flee, 2021), kas atspoguļo kādas afgāņu ģimenes ceļu no Kabulas uz Kopenhāgenu caur Maskavu un Igaunijas pierobežu 20. gs. 90.-ajos gados. Ceļā cilvēku dzīves tiek pakļautas nemitīgam riskam, psihoemocionālam pazemojumam un nesamērīgām izvēlēm, arī pametot trauslākos nāves ēnā. Tuvāk mūsdienām, 2021. gada vasarā uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas parādījās jaunas migrantu grupas, bet rudenī cilvēku tūkstoši bija sapulcējušies pie Polijas robežas. Ekspertu diskusijās medijos jau tad izskanēja viedoklis, ka šis sākumā šķietošais hibrīdkarš faktiski ir migrantu pārvēršana ierocī (weaponizing migrants). [1] Un arī 2023. gada jūnijā Latvijā vēl joprojām runā par hibrīdkaru. Par karu, kurā ir ikdienas sadursmes, ieroči un arī bojā gājušie.
Ir sācies otrais gads, kopš Krievija sāka vērienīgo iebrukumu Ukrainā, izraisot lielāko un visstraujāk augošo bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara. Postījumi un bojājumi Ukrainā ir šokējoši. Mēs visi esam redzējuši attēlus, kuros, jo īpaši sievietes un mazi bērni, bēg, lai glābtu savas dzīvības, ģimenes tiek izjauktas, mājas izpostītas. Turklāt miljoniem cilvēku dzīvo neziņā, kas gaidāms nākotnē.
Ir jau pagājis vesels gads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Viena no sekām ir lielais skaits ukraiņu, kuri ir devušies bēgļu gaitās. Latvijā patlaban varētu būt ap 40 000 Ukrainas bēgļu. Ņemot vērā, ka pirms intensīva kara 2021. gada tautas skaitīšanā Latvijā jau dzīvoja 42 282 ukraiņu, sanāk, ka tagad viņu skaits jau pārsniedz 80 000. Tā ir apmēram viena vesela Daugavpils. Vai arī Jelgava un Ventspils kopā.
Ārkārtas stāvoklis uz robežas ir arī iekšpolitiskās varas instruments
Kā ukraiņi piespieda krievus pamest Hersonu, analizē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts
Krievijas iebrukums Ukrainā ir pilnībā izmainījis mūsdienu ģeopolitisko ainavu, kurā nākotnes sekas ir pašlaik vēl neparedzamas. Šoreiz stāsts nebūs par Krieviju, jo šis diskurss jau ikdienā tiek plaši atspoguļots dažādās formās un avotos. Kamēr centrālu nozīmi ieņem Krievijas rīcība un pastrādātie kara noziegumi, konflikts Ukrainā arvien vairāk izgaismo Rietumvalstu hipokrātiju. Tās pašas valstis un šo valstu mediji, kas pašlaik bravūrīgi sludina šausmas Ukrainā, nemaz nav tik nevainīgas, kā šķiet, un tam ir neskaitāmi piemēri. Pret Kubu ieviestās sankcijas, Džuliana Asanža tiesas prāvas, Izraēlas atbalstīšana aparteīdā un Palestīnas okupācijā, neokoloniālisms Āfrikā, citu valstu bombardēšana, negodīgu tirdzniecības nosacījumu uzspiešana ir tikai daži no tiem. Taču pašlaik liekulība visskaidrāk redzama saistībā ar bēgļu krīzi.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
