Lai izceltu biržas emitentus, kam vislabāk izdevusies attiecību veidošana ar saviem ieguldītājiem, februārī notika Nasdaq Baltic Awards
No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?
2023. gadā fiksētā ienesīguma finanšu produkti – krājkonti, termiņdepozīti, krājobligācijas – nostiprinājuši savu lomu Latvijas iedzīvotāju finanšu pārvaldībā. Lai gan šie paši instrumenti pieejami arī vietējam biznesam, vairums Latvijas lielāko uzņēmumu neizmanto iespējas pelnīt vairāk – īstermiņa fiksētā ienākuma finanšu instrumentus regulāri izmanto tikai 9% no 500 lielākajiem vietējiem uzņēmumiem. Vai drīzumā šī situācija varētu mainīties, kāda ir neizmantoto iespēju cena?
Lietuvas valsts budžetā jau ieripojuši pirmie tā sauktā solidaritātes nodokļa miljoni
Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā. Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn. Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālo un citi no bankām neatkarīgo apstākļu, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tikpat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.
Aptuveni miljons mēnesī – tāda ir summa, ko Latvijas iedzīvotāji, pašrocīgi apstiprinot maksājumus, aizvadītajā gadā un arī 2023. gada sākumā atdevuši finanšu krāpniekiem. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē ieņem arvien svarīgāku lomu un interneta pakalpojumu klāsts tikai pieaug, skaidrs, ka arī pārskatāmā nākotnē krāpnieku klātbūtne nemazināsies. Kas jādara iedzīvotājiem, lai 2023. gadā nekļūtu par kārtējo krāpnieku upuri?
Kopš kara sākuma Ukrainā jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis neatliekams. Valsts atbalsta programmas piedāvā iedzīvotājiem saņemt finansējumu pārejai no fosilās uz dabai draudzīgāku enerģiju. Kā pie līdzekļiem tikt?
Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?
Kopš 24. februāra, kad Krievija tās jau 2014. gadā uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu izvērsa pilna mēroga karadarbībā, demokrātiskā pasaule ir pieņēmusi vairākas kārtas aizvien spēcīgāku ekonomisko sankciju. Par Eiropas Savienības un ASV sankcijām, kas saskaņā ar likumu vai banku iekšējām politikām tiek piemērotas Baltijas valstīs, banka Citadele jau ir vairākkārt informējusi gan tās klientus, gan plašāku sabiedrību. Šajā rakstā aktualizējam jaunākās tendences pieņemto sankciju apiešanā un kā tas, iespējams, ietekmē karu pret Ukrainu.
Notikumiem Ukrainā sašūpojot pasaules finanšu tirgus, īslaicīgu lejupslīdi piedzīvo Latvijā pārvaldītie pensiju plāni. Taču, kā liecina jaunākie dati, iedzīvotājiem joprojām trūkst elementāru zināšanu un izpratnes par to, kur paliek 6% no viņu algas. Kas ir tās lietas, kas jāzina ikvienam iedzīvotājam, lai arī ģeopolitiska saspīlējuma laikos būtu skaidrs, kā tiek pārvaldīts mūsu vecumdienu uzkrājums? Un kam mēs šo uzkrājumu esam gatavi uzticēt – pieredzējušiem ekspertiem vai datoru algoritmiem?
Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (kovida dēļ, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi. Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.
Gandrīz puse jeb 42% un mazo uzņēmumu segmentā pat 62% Latvijas uzņēmēju varētu strādāt ienesīgāk un efektīvāk, ja saviem biznesa rādītājiem sekotu līdzi biežāk nekā reizi mēnesī vai pāris mēnešos – šādu secinājumu ļauj izdarīt Citadeles un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Latvijas un Lietuvas uzņēmēju aptauja.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
