Zinātnes pakļaušana un nepiedodama augstprātība
RUMIEM saistītais AstraZeneca vakcīnas efektivitātes pētījuma dizains? Ka seniorus kā apdraudēto grupu pētīt nebija ētiski, ka viņi iekļāvās noslēguma fāzes pētījumos un ka dati patiesībā bija paredzami. To visu var atrast vakcīnas aprakstā, pētījumos, un to arī vairākkārt uzsvēris valsts galvenais infektologs. Aizliegtajam paņēmienam gan tas nav šķitis aktuāli, piedevām raidījums pats vieglu roku "lieto" seniorus spēcīgākam šova efektam. Manuprāt, tas balansē uz ētisko apsvērumu robežas.
Mums priekšā sarežģīta vasara, kurā nāksies saskarties ar faktu, ka liela daļa iedzīvotāju atsacīsies vakcinēties. Šobrīd par to šķiet dīvaini runāt (tik daudzi taču sitas vai nost, lai tiktu pie vakcīnas). Taču atcerēsimies, cik dīvaini pagājušā vasarā izskatījās tie ļaudis, kuri sašuta un iebilda citam raidījuma vadītājam, kad tas klāstīja līdzības par masku kā žogu, kam vīruss viegli lido cauri, un to, ka tas nekas, ja no vīrusa nomirs 20 vecie un vājie. Un tie 20 tobrīd šķita tīrais kosmoss. Bezatbildīgi tas bija tad, un bezatbildīga ir šāda "pētījuma" publiskošana tagad.
Man ir arī ārkārtīgi žēl, ka Bojāra kungs neizmantoja iespēju atvainoties. Spēja atvainoties nav vājības izpausme. Atvainošanās vārdiem piemīt īpašs spēks – tā rada vietu jaunām iespējām. Bet, rādās, ka tieši pazemības Bojāra kungam trūkst.
Mazi papildinājumi tiem, kas vēl nav noguruši no lasīšanas.
1. Aicinu ieskatīties LŽA Ētikas kodeksā ar piebildi, ka, pirmkārt, G. Bojārs nav tās biedrs, otrkārt, iespējams, šo raidījumu vispār nevajag skatīt kā žurnālistikas produktu, bet gan kā apšaubāmu šovu. Ja tomēr gribas būt tam pirmajam, tad Aizliegtais paņēmiens veidotājiem gan vajadzētu šo profesijai saistošo kodeksu izlasīt punktu pa punktam. Tāpat ir vērts iemest aci arī LTV Rīcības un ētikas kodeksā, kura 2.3.1. punkts vēsta, ka sabiedriskā medija uzdevums ir "nodrošināt sabiedrībai pilnvērtīgu un kvalitatīvu informāciju par tās dzīvi ietekmējošiem lēmumiem". Manā skatījumā Aizliegtā paņēmiena šis un vēl daži Aizliegtā paņēmiena raidījumi ir pretrunā ar minēto.
2. Mans uzsvērums no teorijas. Sliktās zinātnes žurnālistikas sekas:
- maldina auditoriju,
- izplata greizus un potenciāli pseidozinātniskus apgalvojumus,
- mazina sabiedrības uzticēšanos zinātniskās žurnālistikas ticamībai,
- var mazināt sabiedrības uzticību zinātnei.
Viss nosauktais, visticamāk, ar ļoti lielu iespējamību, ir noticis.
3. Atgādinājumam. Izrunāšanās par vakcīnām pēdējā Aizliegtā paņēmiena raidījumā bija tikpat bezatbildīga un pseidozinātniska, kā pirms pāris gadiem veidotais Aizliegtā paņēmiena raidījums par Laimas slimību. Aplamu un negudru raidījuma vadītāja noslēdzošo "secinājumu" dēļ greizu skanējumu ieguva arī nesenais Aizliegtā paņēmiena izlaidums par ierobežojumu neesamību Igaunijā. Šie abi + pēdējais Aizliegtais paņēmiens patiešām uzrāda tendenci – raidījuma komanda bīstami bieži iekrīt pašu izliktos slazdos. Proti, demonstrē klaju neizpratni un neprasmi strādāt ar tēmām un problemātiku, kurā nepieciešamas iemaņas zinātnes komunikācijā.
4. Vai tiešām nav panākts nekas pozitīvi vērtējams? Manuprāt, racionāls ieguvums no šī raidījuma par vakcīnām – uzzinājām, cik daudzi Latvijā līdz ar G. Bojāru zinātni neprot. Tas ieskicē darbības lauku. Rosina žurnālistus izvērtēt savus spēkus šādu jautājumu risināšanā. Un diskusija par šo ir laba ziņa.
