Tendences
Kā izvēlēties dabai un naudas makam izdevīgāko apkures veidu
Kopš kara sākuma Ukrainā jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis neatliekams. Valsts atbalsta programmas piedāvā iedzīvotājiem saņemt finansējumu pārejai no fosilās uz dabai draudzīgāku enerģiju. Kā pie līdzekļiem tikt?
Daudzdzīvokļu nams Valdemārpilī pēc renovācijas. Foto — Kaspars Poriņš Foto -
Pusgadu skandinātajiem brīdinājumiem par ziemā gaidāmo energoresursu krīzi vajadzētu būt sasniegušiem pat visnomaļākos nostūrus un izolētākos indivīdus. Lai piebremzētu komunālo rēķinu kāpumu, nāksies pārskatīt ikdienas ieradumus un, iespējams, arī ņemt talkā kādus taupīšanā noderīgus tehnoloģiskus risinājumus
Milzīgais cenu pieaugums un Krievijas iebrukums Ukrainā tagad pamodinājis daudzas pašvaldības, kas siltumapgādē balstās uz dabasgāzi. Tomēr iedzīvotāji rēķinu samazinājumu tik drīz vēl nejutīs — pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem prasa laiku un investīcijas, kas jāatpelna
Uzņēmumi meklē glābiņu enerģētikas krīzē
Attīstoties tehnoloģijām, arvien pieaug inženiertehnisko risinājumu klāsts un arī to pieejamība – ir plašākas izvēles iespējas apkuri nodrošināt videi un klimatam draudzīgākā veidā, samazinot atkarību no importētajiem energoresursiem. Šīs sezonas rekordaugstās energoresursu cenas, kas bija negaidīts šoks daudzām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā, kas rada jaunus satricinājumus tirgos, un arvien uzstājīgākas Eiropas Zaļā kursa prasības uzskatāmi pierāda, ka ir pēdējais laiks meklēt alternatīvas fosilajiem resursiem.
No 2025. gada rīdzinieki vairs nevarēs uzstādīt jaunus gāzes apkures katlus — to paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kas jau sacēluši sašutuma vētru, bet vēl gaida akceptu vides ministrijā. Ko īsti nosaka jaunās siltumapgādes prasības galvaspilsētā?
Malkas apkure tradicionāli ir Latvijā iecienīts un populārs apkures veids, kas ir pievilcīgs izmaksu ziņā, bet ne tuvu nav labākais, ja vērtē ietekmi uz vidi un veselību. Arī gaisa kvalitātes novērojumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākās gaisa kvalitātes problēmas konstatētas Rīgā, Liepājā un Rēzeknē – pilsētvidē, kur tiek koncentrēti lietota un nereti nepareizi ekspluatēta malkas apkure. Kā rīkoties, lai arī vecu krāsni izmantotu iespējami efektīvi, ekonomiski un videi draudzīgi?
Visi skursteņslauķi ir pļāpīgi, ar starojošu smaidu saka Gatis. Darbs to prasa, jo cilvēki, kas ikdienā jāsatiek, ir visdažādākie. Gadījies, ka, klauvējot pie svešām durvīm, atver vīrs ar koka nūju. Tomēr daudz biežāk cienā ar kafiju un nereti piedāvā arī ko stiprāku. «Tad gan saku, ka vairs nav tie laiki,» viņš smejas. Profesijai nenoliedzami piemīt nedaudz vēsturiska šarma. Cilvēki joprojām cenšas paberzēt viņa mundiera zelta pogas un reizēm arī iemet kabatā kādu monētu. Veiksmei. Gatis sāka mācīties par s
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvam Bāka-2 ir izdevies Rīgas mēroga rekords - pilnībā renovēt trešdaļu apsaimniekoto māju. Kooperatīva vadītājs Sergejs Sidorko ir pārliecināts, ka tas ir vienīgais padomju daudzdzīvokļu namu saglabāšanas veids
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!