Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Ne starptautiski atzītiem ekspertiem un ierēdņiem, bet pašiem zinātniekiem jāattīsa Latvijas zinātne, pārliecināta IZM par zinātni atbildīgā Agrita Kiopa
Ne dienu bez satraukuma pilnām ziņām par vēl kādu zinātnisko institūciju, kura Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā saņēmusi tik zemu atzīmi, ka nu būs jāslēdz ciet. Vispirms savu neapmierinātību par vērtējumu cita pēc citas pauda Latvijas lielākās augstskolas, tad humanitāro zinātņu institūti, visbeidzot arī Nacionālā botāniskā dārza institūta vadība, uzdodot retorisku jautājumu - kas tad nu būs, slēgsim arī Nacionālo operu un Nacionālo teātri?
Sašutumam ir iemesls, jo neviena no vērtētajām institūcijām nav saņēmusi un iepazinusies ar starptautiskās komisijas analīzi. Izplatīta tikai «liecība» bez jebkādiem paskaidrojumiem, un mūsdienās pat sākumskolas skolēni par šādu vērtējumu celtu traci, kur nu vēl zinātnieki, kas pieraduši runāt «pierādījumos balstītā» valodā. «Mainoties valdībai, normālie attīstības darbi kļūst par politikas sastāvdaļu,» pragmatiski paskaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa, kura ir atbildīga par zinātnes nozares attīstību. «Taču es priecājos, ka zinātnisko institūtu izvērtējums ir dienas kārtībā, jo, lai kāda būtu zinātnieku reakcija, par zinātni runā, un tas ir ļoti daudz.» Viņa domā - izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ar novērtējuma datu publiskošanu pasteidzās, lai nodrošinātos pret risku, ka nākamais ministrs atstāj tos neizmantotus. Uguns pakulās ir, to nevar nepamanīt.