Ģirts Briģis. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Rīgas Stradiņa universitātes epidemioloģijas profesors Ģirts Briģis iesaka kritiski izvērtēt vēlmi ceļot un aicina uzņēmējus atklāti vēstīt, ka darbinieki ir vakcinēti
Par profesora Ģirta Briģa laika noslodzi jūnija otrajā pusē, kad daudzi Covid-19 pandēmiju uzskata par jau gandrīz izsīkušu, liecina sīka epizode pirms sarunas — viņš atsaucīgi meklē kādu brīvu brīdi noslogotajā grafikā, manevrējot starp studentu eksāmeniem, sabiedrības un valdības vajadzībām.
Intervijas dienā Briģim nolikta vizīte pie premjerministra. Pēc tās viņš atsūta īsziņu, ka ātri apēdīs sviestmaizi un tad var pieslēgties sarunai.
Viens no jautājumiem, ko epidemioloģijas ekspertam gribas uzreiz uzdot: kā var būt, ka apstākļos, kad Latvijā vakcinēts tikai nedaudz pāri pusmiljonam iedzīvotāju, Covid-19 saslimšanas skaitļi strauji krīt, pozitīvo gadījumu īpatsvaram no testētajiem noslīdot jau līdz 1,2%, bet kumulatīvajam rādītājam uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju — zem 150. Vai vasaras sezonai ir tik liela ietekme? «Ļoti precīzu zinātnisku atbildi uz «kāpēc» ir grūti sniegt,» Briģis atbild, «bet publikācijas liecina — jā, šai slimībai ir sezonalitāte. Protams, ar atrunu — dažādās valstīs tas dažādi izpaužas, statistikā izkliede ir liela.» Labs piemērs pašlaik esot dienvidu puslodē — Čīle. Tur saslimstība aug, jo sācies rudens. Briģis uzsver, ka ne jau klimats pats par sevi nosaka saslimstības rādītājus. «Citādi Indijā tie būtu zemi. Visvairāk to nosaka cilvēku uzvedība saistībā ar sezonalitāti.» Pie mums vasaras apstākļi nozīmē, ka cilvēki daudz laika pavada ārtelpās, mazinot risku nodot infekciju tālāk citiem.