Haralds un Sintija Balti no āboliem un kafijas biezumiem ražo mākslīgo ādu. Foto — Ieva Salmane.
Trīs stāsti par ambicioziem jauniešiem un viņu skolēnu mācību uzņēmumiem, kas palīdz risināt īstas problēmas
Pirms ķerties pie vakariņu taisīšanas, reizēm Haralda (18) un Sintijas Baltu (17) ģimenei jāstāv rindā, jo cepeškrāsnī gatavojas mākslīgā āda. Brālis un māsa, piesaistīdami Rīgas Teikas vidusskolas 11. klases skolēnus Oto Bēcu un Miku Tilleru, kopš oktobra darbojas skolēnu mācību uzņēmumā Frucorium. No āboliem un kafijas biezumiem viņi ražo mākslīgo ādu. «Haraldam bija ideja, un paši gribējām to radīt, tāpēc skolēnu mācību uzņēmuma veidošana ir kā bonuss — iespēja iziet cauri biznesa plāniem un stratēģijām,» saka Sintija.
Kad divpadsmitklasnieks Haralds no kofera izvelk ādas paraugus, nodomāju, ka tie ir našķi — smaržo pēc kaltētiem āboliem un kafijas. «Internetā atradu, kā no aļģēm taisa bioplastmasu. Principā izmantoju to pašu formulu, tikai materiālu padaru bišķīt elastīgāku, lai vairāk atdarinātu ādu,» paskaidro Haralds. Viņš nākotni vēlas saistīt ar veterinārmedicīnu, un arī tur ir nepieciešamas ķīmijas zināšanas. «Tāpēc izmantoju iespēju paspēlēties ar kaut ko pašam nezināmu.» Savukārt 11. klases skolniece Sintija vēlas nodarboties ar mārketingu un sabiedriskajām attiecībām un kā brīvprātīgā darbojas jauniešu studijā BaMbuss, kurā organizē pasākumus.