Solvita Vība. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Valdība lēmusi par kritiskā stāvoklī esošās Stūra mājas pārdošanu. Kādus riskus tas rada vēstures mantojumam, stāsta Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība
Pēcpusdienā pirms svētkiem Rīga ir tā sastrēgusi, ka pirms tikšanās vairs neatliek laika ieskriet pēc kafijas, kā biju iecerējusi. Savā ziņā esmu par to atvieglota — kā lai noriju kaut malciņu Stūra mājā?! Vietā, kur sienās iesūkušās sāpes un izmisums. Šajā namā Brīvības un Stabu ielas krustojumā padomju vara pratināja, ieslodzīja, spīdzināja un nonāvēja cilvēkus, kurus uzskatīja par komunistiskā režīma pretiniekiem. Visā okupācijas laikā čeka Latvijā ierosināja 48 tūkstošus krimināllietu par «noziegumiem» pret komunistisko režīmu.
Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība mani sagaida vienīgajā apsildāmajā šīs ēkas telpā — nelielā istabā ar darbgaldu un dīvāniņu, kur ziemā muzeja gidi nāk sasildīties. Pie viņas žaketes gandrīz vai kvēlo koša dzintara piespraude.