Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Jana Simanovska ar domubiedriem dibināja biedrību Vecāki par izglītību, lai analizētu ierēdņu nodomu skolā sūtīt sešgadniekus. Apvienojot spēkus ar citām organizācijām, šosestdien tā skatīs plašu izglītības problēmu spektru
Jana Simanovska, viena no 12.maijā gaidāmā Pirmā Latvijas Vecāku foruma rīkotājām, ir divu skolnieku un piecgadīga bērndārznieka mamma. Ķīmiķe, kas pašlaik Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūrā raksta disertāciju par ekodizainu - rūpnieciskiem ražojumiem pievienotu ķīmisko vielu ietekmi uz vidi un cilvēkiem. Arī restorānos viņai ar ģimeni pusdienot bieži vien traucējot profesionālais vērīgums. Mūsu tikšanās dienā, piemērojoties sarunas tēmai, ierosinu inspicēt saldētā jogurta kafejnīcu pie Vērmanes dārza. Bet Jana kļūst skeptiska, uzzinot, manuprāt, šarmanto ēstuves stāstu: tas ir islandietei piederošs amerikāņu ķēdes uzņēmums. Viņa nevedīšot tur savus bērnus, pirms nav izpētījusi, no kā ražots šis jogurts. Jeņķi ar ķīmiju joprojām pamatīgi grēkojot. Nesen Jana bijusi Amerikā, kafejnīcā, kā ierasts, ātri izlasījusi produkta sastāvdaļas uz piena iepakojuma. Kāda velna pēc pienam jāpievieno fosfāti?! Arī jogurtu, iemaisot dažas substances, var totāli sabojāt. «Krāsvielas, ķīmiskas garšas esences, emulgatori, biezinātāji,» viņa uzskaita.