Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Bijušajam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim atgriezties politikā gribējies jau pēdējos 10 gadus. Meklējis dažādas iespējas, beidzot atradis
Guntis Ulmanis uz tikšanos siltā vasaras priekšpusdienā ierodas baltā linu kreklā, gaišās biksēs, možs un enerģisks, tomēr paziņo, ka no rītiem viņam ir grūti. «Esmu rīta cilvēks, kad jāpļauj zāle vai kaut kas jādara lauku mājās. Tik agri intervijas nekad neesmu sniedzis,» atzīstas bijušais Valsts prezidents.
Ir pusdivpadsmit, un Ulmanis uz viesnīcas Bergs restorānu ir atnācis taisnā ceļā no apvienības Par labu Latviju! sanāksmes, kur spriests par vēlēšanu sarakstiem. Tas izrādījies smags process: gribētāju daudz, taču esot jāattīra «vecie sārņi», un, lai arī vajadzētu ļaut jaunajiem startēt, «Saeima tomēr nav mācību kombināts». Jautāts, kuri tad ir vecie sārņi, Ulmanis nesauc vis personas, bet velk paralēles ar metalurģiju, kur metāla kausēšanas procesā virspusē izpeldot sārņi, savukārt tīrradņi paliekot apakšā. «Kausēšanas procesā visas tās frakcijas sadalās. Nav ko noliegt, pēdējos gados ir bijušas daudzas kļūdas, un tās ir parupjas. Pēdējās pāris nedēļās esmu sadūries ar to, ka te ir cilvēki ar lielu pašapziņu, un viņiem par savām kļūdām bieži nav īsta priekšstata.»