Jānis Upenieks. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš.
Aizvadītajās brīvdienās neparasti daudz bērnu guva apdegumus. Bērnu ķirurgs Jānis Upenieks skaidro, no kādām traumām var viņus pasargāt un kā to izdarīt
Ieejot Bērnu slimnīcā, nojaušu, ka ķirurgam Jānim Upeniekam var nebūt laika pusdienām. Kāda sieviete ratos stumj gadus desmit vecu meiteni, kurai abas pēdas nosaitētas. Paeju garām puisim, kurš, saķēris galvu, sēž pārliecies pār ieģipsētu kāju. Turpat slaida meitene, kam kājas no potītēm līdz pat ceļiem nosaitētas. Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā virsmāsa uzreiz brīdina, ka dakteris Upenieks aizkavēsies operācijā. Gaidot dzirdu virsmāsu ar kolēģiem runājam, ka visas 20 nodaļas palātas ir pilnas un tik daudz apdegumu kā šajos Jāņos nekad nav bijis.
«Piecas brīvās dienas ietekmēja traumu statistiku,» nopūšas Upenieks, atgriezies no akūtas operācijas. Pusdienām tiešām nav laika, arī manis līdzatvestā kūku kaste paliek neatvērta. Garajās brīvdienās no 20. līdz 25. jūnijam Bērnu slimnīcā ķirurgu palīdzību dažādu traumu dēļ saņēma 340 pacientu, no kuriem desmitā daļa palika slimnīcā. 11 bērniem bija dažādu smagumu apdegumi, pārējiem — lūzumi, sasitumi, peldvietās gūtas brūces pēdās.