Ilustratīvs foto: Ieva Lūka, LETA
Ar kvalitatīvu dzīvesvietu cilvēkam saistās drošība un stabilitāte, kas ir neatņemama pilnvērtīgas un veselīgas dzīves sastāvdaļas. Daudziem tā ir arī nozīmīga investīcija – mājokli var uzskatīt par labklājības mēru. Situācija ar mājokļu pieejamību novērtēta Swedbank izstrādātajā Baltijas Mājokļu pieejamības indeksā.
Indekss atspoguļo mājsaimniecību spēju iegādāties dzīvokli Baltijas galvaspilsētās ar hipotekārā kredīta palīdzību. Mājoklis tiek uzskatīts par pieejamu, ja paredzamais mēneša parādsaistību maksājums nepārsniedz 30% no mājsaimniecības ienākumiem.
Aizvadītajā gadā mājokļu pieejamība uzlabojusies gan Tallinā un Viļņā, gan arī Rīgā.
Pērn vidējai mājsaimniecībai Viļņā hipotekāro parādsaistību apkalpošanai mēnesī nācies atlicināt 22% mājsaimniecības ienākumu, Tallinā – 19%, Rīgā – 16%. Tātad Rīgā, salīdzinot ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, dzīvokļa iegāde ir vispieejamākā. Vidēja mājsaimniecība ir tāda, kura saņem pusotru vidējo neto algu jeb algu “uz rokas” konkrētajā galvaspilsētā. Vidējā neto alga Tallinā 2018.gadā bija 1221 eiro, Rīgā – 830 eiro, Viļņā – 820 eiro.
