Viktors Haritonovs. Publicitātes foto.
Latvijas ceļu stāvokli, kā arī lielo infrastruktūras projektu izbūves tempu nosaka kā budžeta pieejamība, tā izmantotās tehnoloģijas un materiāli. Tieši budžeta spiediens un aprites ekonomikas prasības pavērušas plašu potenciālu mākslīgā granīta izmantošanai būvniecībā. Tas ir ar augstāku nestspēju, salizturību un ir finansiāli izdevīgs.
Eiropas Savienība šobrīd virza uz pieņemšanu regulas, kas prasīs padarīt būvniecību videi draudzīgāku, un šis ne-fosilais materiāls tam lieliski atbilst. Daudzviet Eiropā, tostarp mūsu kaimiņvalstīs, šis materiāls jau tiek izmantots aktīvi – gan ceļu būvē, gan citos infrastruktūras projektos. Vai Latvija tam ir gatava un spēs laikus spert soli uz priekšu?
Ilgstoši pētot tēraudkausēšanas procesā radušos sārņus, ir skaidra pārliecība - šis materiāls ir īstais solis uz priekšu. Tērauda kausēšanas procesā veidojas blakusprodukts, kas, pateicoties plašajam pielietojuma potenciālam, tiek saukts par tēraudkausēšanas sārņiem (ang. steel slag) vai šobrīd popularitāti guvušais nosaukums - mākslīgais granīts. Tas veidojas mākslīgi un ir ar ļoti augstām ekspluatācijas īpašībām, kuras līdzinās un pat pārspēj dabiskās izcelsmes granītu. Eiropas Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālā stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” būvniecība atzīta par prioritāro ekosistēmu, kura šobrīd saskaras ar vislielākajām grūtībām sasniegt klimata un ilgtspējas mērķus. Tāpēc 2024. beigās ES regula Nr. 305/2022 tika aizvietota ar jaunu ES regulu 2024/3110, kura stājās spēkā 2024. gada 18. decembrī un kura nosaka papildu klimata aprites prasības būvniecības produktiem, lai varētu identificēt videi visdraudzīgākos būvmateriālus. Līdz ar to, atbilstoši jaunai pieejai, būvmateriāli būs obligāti jādeklarē, norādot ne tikai ekspluatācijas īpašības, bet arī, piemēram, globālās sasilšanas potenciālu. Tādi ir jaunie tirgus spēles nosacījumi attiecībā uz būvmateriāliem.
Kurš pirmais būs gatavs spēlēt pēc jaunajiem noteikumiem, būs uzvarētājs.
Mākslīgais granīts kā metalurģiskās rūpniecības blakusprodukts, ražošanā nerada papildus CO2 izmešus, kas pilnībā atbilst jauniem tirgus nosacījumiem un ir konkurētspējīgs materiāls, salīdzinājumā ar fosilās izcelsmes materiāliem, ne tikai attiecībā uz īpašībām, bet arī vides prasībām. Fosilām, dabiskām un, svarīgi atzīmēt, neatjaunojamam resursam būs jāmeklē veidi CO2 emisiju samazināšanai, piemēram, ražošanā izmantot zaļo enerģiju, kā arī ieviest CO2uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas. Tādas uztveršanas tehnoloģijas, atkarībā no ražošanas apjomiem, var maksāt vairākus desmitus pat simtus miljonus EUR, kā arī jāatrod veids un vieta, kur CO2 aizvest un uzglabāt. Šeit mākslīgā granīta priekšrocība ir acīmredzama.
Turklāt, regula 2024/3110 jau ir spēkā. Tagad notiek aktīvs darbs pie būvizstrādājumu harmonizētu standartu pārstrādes, lai tie atbilstu jaunās regulas prasībām. Svarīgi atzīmēt, ka standarti atļauj izmantot tērauda sārņus, papildus prasot veikt ar vides ietekmi saistošus testus, piemērām, smago metālu izskalošanas tests, kurš parāda materiāla spēju izskalot smagos metālus ūdens ietekmē. Šādus testu veic neatkarīgās, akreditētās sertifikācijas iestādēs.
Šobrīd mākslīgais granīts pierādījis savu sniegumu visā pasaulē - tas plaši izmantots ceļu, tiltu, stāvlaukumu un citu produktu, kā, piemērām, cementa ražošanā. Latvijā, saistībā ar pieaugošajām vides prasībām, aktualizējas nepieciešamība meklēt alternatīvus materiālus, lai pilnīgi vai daļēji aizvietotu fosilas izcelsmes materiālus. Autoceļu būvdarbu specifikācija (ABS 2023/3) pieļauj dažādu to pielietojumu, kuru izmanto progresīvi domājošie būvuzņēmumi. Pieņemu, ka pieprasījums, kad notiks CO2 daudzuma aprēķins, tikai palielināsies. Piemēram, RTU zinātniekiem ir starptautiskais patents PCT WO2014079496A1, kur tiek izstrādāts asfaltbetons, kura sastāvā līdz 87% ir mākslīgais granīts, kurš ir ar ļoti augstām ekspluatācijas īpašībām.
Tā augstā izturība nozīmē ne tikai stiprākas būves un ceļus, bet arī mazāku slogu videi - infrastruktūra, kas kalpo ilgāk, pēc definīcijas ir ilgtspējīgāka.
Svarīgi uzsvērt, ka jebkurš ceļā vai būvē iestrādātais materiāls var radīt negatīvu ietekmi, ja tā lietošana netiek pienācīgi uzraudzīta. Šo risku “bubuli” bieži nepamatoti uzliek jaunam un vērtīgam materiālam, kaut tieši tādi paši riski un kontrole nepieciešama jebkuram būvizstrādājumam. Turklāt nereti par būvizstrādājumiem tiek runāts kontekstā ar Ministru kabineta 804. notikumiem par augsni un grunti, tādējādi maldinot sabiedrību un nereti pašus būvniekus par būvizstrādājuma ietekmi uz vidi, lai gan būvizstrādājuma aprites noteikumus regulē Būvniecības likuma 10.pants ciešā korelācijā ar ES regulu 305/2011[1]. Piemēram, ja aplūkojam granītu, tad tas satur nelielu radioaktīvo devu, ko tas uzkrāj. Tas ir labi zināms fakts. Tāpēc nevēdinātā telpā ar granīta flīzēm ilgstoši uzturēties nav ieteicams. Tomēr granīts kā materiāls ir labs un drošs, ja to lieto pareizi. Savukārt, dolomīts un kaļķis nolietojas ātrāk, veido putekļus, kurus ieelpojam. Šādi piemēri varētu būt par katru būvizstrādājumu. Kritizējot vienu materiālu, mēs netiešā veidā reklamējam citu. Konkurencei jābūt godīgai un kompetentai. Inovatīvi un progresīvi domājoši uzņēmumi kļūs par tirgus līderiem. Būtiski ir saglabāt objektivitāti, sekot līdzi regulām, vai materiāli ir sertificēti, kāda ir to lietošanas specifikācija, lai tas būtu drošs videi un cilvēkam.
Latvijas būvniecības uzraugošo iestāžu darbība ir pietiekami rūpīga arī mākslīgā granīta izpētē. Materiāls ir plaši laboratoriski izpētīts, un ir izstrādātas rekomendācijas tā lietošanai, lai tas būtu maksimāli drošs. Piemēram, noteikts, ka mākslīgais granīts ceļa virsmā var tikt ieklāts ne vairāk kā 50 cm biezumā. Šajā jomā Latvija pat ir apsteigusi Nīderlandi - valsti, kas plaši izmanto mākslīgo granītu jau sen, kur tikai šovasar sākās diskusijas par papildu uzraudzību un ekspluatācijas prasībām, tostarp norādot par drošu esam šo pašu Latvijas noteikto pārklājuma biezumu. Tas pierāda mūsu uzraugošo iestāžu zināšanas un atbildību regulējuma izstrādē. Izmantojot jaunos materiālus gudri un droši, mēs virzām Latviju tuvāk nākotnes ilgtspējīgai infrastruktūrai.
[1] https://www.ptac.gov.lv/lv/informacija-profesionalim?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
Autors ir RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes vadošais pētnieks.