Galvenais, vai festivāla iespaidā nedēļu staigāsi virs zemes, vai tik vien kā pavadīsi pirmdienu smagnējā migliņā
Ieeju klasiskajā festā. Leģions dzied Zīlīti. Publikā iezīmējas favorīti - ūsains kungs, izkāris no krekla plikā vēdera bumbieri, griež štīmīgā dejā pusgalvas tiesu garāku dāmu. Deja ir ugunīgs kankāns, ai, kā rīt sāpēs saites. Pērkons, Sīpoli un Turaidas Roze spēlē pārliecinoši, dzied bez jebkādas r'nb ietekmes balsī, dziesmām ir milzu jēga. Arī sidrs nav dārgs.
Ieeju alternatīvajā festā, sveicinu katru piekto. Ir feini. Mūzika īstā, apsargi - nemanāmi. Labi smaržo kuskuss un visādas garšvielas. Futbols mijas ar elektrības traucējumiem, balss solistam varēja būt skaļāka, bet visi jau saprot. Meitene saplēstās zeķbiksēs kāpj laukā no dubļiem un iet uz PND*.