Koši zilas debesis, saule karsē. Piesedzu acis ar delnu un skatos sarunbiedrā, jaunā puisī Aleksandrā*, kurš jau piecus gadus vada diskotēkas Latgales miestiņā Upesciemā
«Man teica, ka daudzi cilvēki piepelnoties ved pāri robežai degvielu,» saku. «Skaidrs, visi brauc. Tagad tikai karsti, un robežsargi lēni strādā. Agrāk viens brauciens bija stundas trīs vai četras, tagad - piecpadsmit. Kopā ar cigaretēm un alkoholu braucienā kādus latus 15 vai 20 var nopelnīt. Benzīnu uzreiz izķer, jau iepriekš pasūta.»
Mēs sēžam pie pagasta pārvaldes ēkas. Tikko intervēju pagastveci, kurš skaitās atvaļinājumā, bet ir tik aizņemts, ka runājam viņa automašīnā ceļā no viena objekta uz otru. Pa ceļam pagastvecis satiek dažus «simtlatniekus», pastāsta par grandiozajām iecerēm pārbūvēt bijušo muižas kalpu māju par alus brūzi. Upesciemā, gluži kā citur Latgalē, simtlatnieku programma ir nozīmīgs naudas avots. Citi naudas pelnītāji ir skolotāji, pagasta pārvaldes darbinieki, veikala pārdevēja un bibliotekāre. Ciemā ir divas firmas, katra nodarbinot vairākus cilvēkus. Abas pieder rīdziniekiem. Vienīgais nopietnais veids, kā vēl nopelnīt, ir tūres uz Krieviju.