Krievijas bruņotie spēki 24. februāra rītā sāka plašu iebrukumu Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka sākta «militāra operācija», lai «denacificētu» un «demilitarizētu» Ukrainu, un piedraudēja rietumvalstīm, lai neiejaucas. Uzbrukumam ir trīs galvenie virzieni — no Baltkrievijas uz dienvidiem, no Krimas uz ziemeļiem un no Belgorodas apgabala Krievijā Harkivas virzienā, kur notika smagākās sauszemes kaujas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par diplomātisko attiecību saraušanu ar Krieviju. Attēlā: kāda sieviete pie krievu raķetes izpostītas ēkas Vasiļkivā netālu no Kijevas. Foto — Scanpix.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien parakstīja lūgumu par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES) un nosūtīja uz Briseli. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka ES nekavējoties jāpiešķir Ukrainai kandidātvalsts statuss un jādod pieeja finansējumam. Līdzīgu pozīciju pauda arī Igaunijas prezidents Alars Kariss. Otrdien Eiropas Parlaments pieņēma Ukrainas iesniegumu, līdz ar to sākot formālu uzņemšanas procedūru.
ASV pirmdien izraidīja 12 Krievijas diplomātiskās misijas ANO darbiniekus par iesaistīšanos nediplomātiskās aktivitātēs.
Minhenes mērs Dīters Reiters otrdien no Filharmonijas orķestra galvenā diriģenta amata atlaidis Krievijas prezidenta Putina atbalstītāju Valēriju Gergijevu. Līdz pirmdienai viņam bija laiks nosodīt Krievijas sākto karu Ukrainā, ko Gergijevs nav darījis.