39 gadus vecā Emanuela Makrona uzvara Francijas prezidenta vēlēšanās 7. maijā gan neitralizēja labēji nacionālos spēkus paša mājās, gan arī kliedēja bažas par populisma iespējamo izplešanos Eiropā, kas pieņēmās spēkā pēc iepriekšējā gadā notikušā Brexit referenduma Lielbritānijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā.
Taču Makrona popularitāte no 66% vēlēšanās saņemto balsu jau rudenī noslīdēja līdz 40% atbalstam, kad viņš sāka īstenot kampaņas laikā solītās reformas Francijas konkurētspējas uzlabošanai, tostarp iesīkstējušā un neelastīgā nodarbinātības likuma pārrakstīšanu.
Savukārt Makrona vēlmi modernizēt Eiropas Savienību, kura, pēc viņa teiktā, kļuvusi «pārāk vāja, pārāk lēna, pārāk neefektīva», pagaidām kavē otra ES smagsvara — Vācijas — iekšpolitika: lai gan Angelas Merkeles vadītā politiskā alianse 24. septembra vēlēšanās saglabāja līdera pozīciju, tās popularitāte ir vājinājusies un krietni ievilkušās sarunas par koalīcijas valdības sastāvu.