Vispirms Natālija Neiburga no Melburnas izlasa komentārus un tad — rakstu pēc raksta. Pēc tam pie žurnāla tiek viņas bērni un mazbērni, bet beigu beigās tas dodas pie senioriem, kas apmetušies Latviešu ciemā. Sarunas ekrānuzņēmums
Vistālāk žurnāls Ir ceļo uz Austrāliju. «Pirms pandēmijas žurnāls pienāca nedēļas vai desmit dienu laikā pēc iznākšanas, bet tagad nāk neregulāri — ar trīs nedēļu nokavēšanos. Bieži sanāk tā, ka ilgāku laiku nav, bet tad atnāk divi numuri,» stāsta Natālija Neiburga no Melburnas. «Katru dienu gaidu, bet tagad pasts ir ārkārtīgi lēns.»
Natālija septembrī svinēs 99. dzimšanas dienu. Viņa ir žurnāla Ir lasītāja kopš tā pirmsākumiem. «Dažu žurnālistu vārdi man bija pazīstami no avīzes Diena, tāpēc tad, kad viņi dibināja Ir, es to abonēju.» Visvairāk Natāliju interesē politika un māksla. Īpaši iecienīti ir Aivara Ozoliņa un Paula Raudsepa komentāri. Kura skatījums viņai šķiet trāpīgāks un asredzīgāks? «Kā kuru reizi,» pasmaida kundze. Galvenais, ka var uzzināt, kas notiek Latvijā. «Latvijā ir aktīva kultūras dzīve — Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē. Notiek koncerti, izstādes, muzeji, uzbūvētas jaunas koncertzāles.» Kādreiz Natālija dzimteni apciemoja regulāri, taču kopš pandēmijas Latvijā nav bijusi.
