Top barikādes Kijivas centrā. Foto — Scanpix.
Kijiva nobarikādējusies
Kad sazināmies otrdienā, ukraiņu žurnālists Volodimirs Birjukovs (31) stāsta, ka situācija Kijivā nav pasliktinājusies kopš pagājušās nedēļas, kad pirmo reizi viņu intervēju. Rit kara 13. diena, un Ukrainas galvaspilsēta no Krievijas armijas bombardēšanas pagaidām cietusi mazāk nekā pilsētas, kas tiek grautas valsts austrumos un dienvidos, kā arī Kijivas pievārtē un kurās ir lieli cilvēku upuri. Taču trauksmes sirēnas, raķetes, uzlidojumi, sprādzieni ir kļuvuši par ikdienu.
«Daudzas raķetes mūsējie virs Kijivas notriec, pirms tās kādam trāpa. Taču nekad neko nevar zināt. Naktīs eju gulēt uz grīdas sava dzīvokļa priekšnamā, mana mamma arī tā dara. Mēs esam izrēķinājuši, ka dzīvoklī tā ir drošākā vieta gulēšanai,» stāsta Volodimirs. «Mums māca: ja raķete trāpa ēkas sienai un sagrauj to, ir labi, ja starp tevi un sprādzienu ir vēl viena nesošā siena. Iepriekšējā nakts gan bija salīdzinoši mierīga ne tikai Kijivā, bet, kā man draugi raksta, viscaur Ukrainā. Tas ir labi, bet arī nedaudz baisi, ka tas varētu būt klusums pirms nākamās vētras.»