Rutas Āboliņas Cepļos Iecavas novadā ir tikai seši hektāri zemes, bet ar Eiropas Savienības subsīdiju palīdzību viņai izdevies bišu saimju skaitu pavairot no divām līdz 108. Foto — Ieva Salmane.
Vairāk nekā 90% zemnieku saimniecību Latvijā ir mazas vai vidējas — tieši tās veido lauku mugurkaulu. Taču no tiešmaksājumu naudas tās saņem aptuveni trešo daļu, jo ES finansiālā atbalsta lauvastiesa tiek lielsaimniekiem. Vai to plānots mainīt?
Ciemošanās mazā lauku saimniecībā sagādā prieku — pie mājas puķu dobes un smaidīgi cilvēki vedina pagaršot pašu izaudzētos labumus. Rutas Āboliņas Cepļos Iecavas novadā ir tikai seši hektāri zemes, bet ar Eiropas Savienības subsīdiju palīdzību viņai izdevies bišu saimju skaitu pavairot no divām līdz 108. Vecumdienās iztiku pelna, pārdodot medu. Pie mājas viņai ir dārzeņu un augļu dārzs, ganās vistas un divi auni — Ruta izaudzē gandrīz visu, ko celt galdā.
Līdzīgi ar ES subsīdiju atbalstu ir apmierinātas divas vidēji lielas saimniecības Vidzemes pusē. Vīgantos Salacgrīvas novadā 1992. gadā bija tikai astoņi hektāri zemes, tagad — 200, kuros saimniece Lija Jokste nodarbojas ar bioloģisko graudkopību. «Subsīdijas — tas ir skaisti,» viņa saka.