Sabiedriskajā telpā mijas histērija par sankcijām ar paranoju par to trūkumu
Sankcijas pret Krieviju nav pat lāgā tikušas iedarbinātas, bet tām jau ir pirmais upuris - Latvijas sabiedrības garīgais līdzsvars. Nopietnas raizes par notikumiem Ukrainā un to iespējamo ietekmi uz Latviju ir dabiska, veselīga reakcija, jo mēs nevaram nejusties apdraudēti, ja Kremļa saimnieks paziņo, ka ir gatavs ar militāru spēku aizstāvēt savus «tautiešus», lai arī ko šis vārds nozīmētu un pat ja vairākums šo «tautiešu» šādu «aizstāvību» sevišķi nevēlas.
Tomēr pamatotas bažas un racionālu, mērķtiecīgu reakciju daudzviet no publiskās telpas ir padzinusi dīvaina šizofrēnija, kas svaidās starp divām histērijām. Pēc skaļa sašutuma, ka līdz šim Rietumu ieviestās sankcijas neko nav devušas, un vēl skaļākiem apgalvojumiem, ka nekas nopietns nākotnē nav gaidāms, sarunas mēdz tūlīt pārmesties uz apokaliptiskiem scenārijiem par nāvējošo kaitējumu, kuru Latvijai nodarītu sankcijas. Individuālā līmenī šāda svārstīšanās starp divām šausmām nav tik bieži sastopama, taču sabiedriskajā telpā kopumā gan.