Ilustratīvs attēls.
Uz kā rēķina maksāsim pensijas un pabalstus, ja sociālais budžets vēl ilgi būs ar deficītu?
Pēdējā laikā Dombrovska valdības koalīcijai krietni labāk veicas ar neaizskaramo budžeta posteņa nosaukšanu nekā ar deficīta samazināšanu. Pēc Vienotības un zaļo zemnieku frakciju kopsēdes nesen izskanēja pats jaunākais programmatiskais uzstādījums - sociālajā jomā nav ko meklēt.
Tā kā Latviju no līdzsvarotiem ieņēmumiem un izdevumiem šķir vēl simtiem miljonu latu deficīts, ir vērts dziļāk analizēt, kādu vietu sociālais budžets ieņem valsts kopējā budžetā. Tāpēc piedāvājam īsu pārskatu par sociālā budžeta veidošanos pēdējos gados.
Krīzē uzblīst
Galvenais secinājums ir tāds, ka taupības programmas sociālo budžetu praktiski nav skārušas. No 2006. līdz 2010.gadam tas ir gandrīz dubultojies, un, kamēr pamatbudžets no 2008. līdz 2010.gadam samazinājās par 18% un līdz ar to tika krasi ierobežoti izdevumi par izglītību un veselības aizsardzību, sociālais budžets tieši otrādi - pieauga par 25%. Tiesa, šī speciālā budžeta izdevumi nedaudz samazināsies no 2010. uz 2011.gadu. Taču gan kopējā sociālā budžeta izdevumi, gan izdevumi par pensijām, gan vidējais pensiju lielums 2011.gadā vēl aizvien būs lielāks nekā 2008.gadā, kopš kura citas nozares ir piedzīvojušas nozīmīgus samazinājumus. Rezultātā sociālais budžets, kurš 2007.gadā veidoja tikai 21,3% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, šogad jau aizņems vairāk nekā 30%. Taču, kamēr izdevumi pieaug, ienākumi kopš 2008.gada ir nozīmīgi sarukuši. Kopš 2009.gada sociālais budžets ir deficītā, un jau šogad varētu tikt iztērēts agrāk veidotais uzkrājums. Par nelaimi, ekonomiskās krīzes pārvarēšana šo problēmu neatrisinās, jo cilvēku skaits darbspējīgā vecumā Latvijā nākotnē samazināsies, un, pat ieviešot Labklājības ministrijas ieteiktās reformas, sociālajā budžetā stabilitāte varētu atgriezties tikai 2027.gadā.