Latvijas sabiedrībai nereti pārmet neiecietību — pret cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu, pret gejiem, pret bēgļiem.
Taču, lai nevairotu negatīvismu, uzreiz būtu jāpiebilst, ka ir arī grupa, pret kuru valsts iedzīvotāji izrāda pat pārsteidzošu toleranci — pret korumpantiem...
Laikam tomēr nesanāca tik pozitīvi, kā bija cerēts.
Pirmdien Eiropas Komisija publiskoja Eirobarometra pētījumu par ES iedzīvotāju iecietību pret korupciju. Latvijai rezultāts nebija glaimojošs — pēc aptaujas veidotāju analīzes, mūsu valstī ir vismazākais cilvēku īpatsvars —34%, kas korupciju vērtē kā nepieņemamu. Tik zems līmenis ir tikai vēl vienā valstī — Ungārijā (35%), bet ES vidējais rādītājs ir 70 procentu.
Tas nav tāpēc, ka Latvijā visi būtu korumpanti. Cilvēku īpatsvars, kurus korupcija ietekmē ikdienā — 16%, ir manāmi mazāks nekā vidēji ES — 25% — un nemaz tik ļoti neatšķiras no Lielbritānijas (14%) vai pat Zviedrijas (11%). Turklāt šis rādītājs ir uzlabojies — 2013. gadā tas vēl bija ap 20%. Tas atbilst Pasaules Bankas jau 2000. gadā veiktā pētījumā norādītajam, ka mūsu valstī galvenā problēma ir nevis zemākā līmeņa jeb «adminstratīvā» korupcija, bet gan «valsts nozagšana» — valsts iestāžu šķietami likumīgu lēmumu pieņemšana konkrētu, savtīgu politisku vai biznesa grupējumu interesēs.