Glābšanas dienesta darbinieki novāc drupas pussagrautā dzīvojamā ēkā Harkivā 31. maijā. Tonakt Krievijas armija pret šo pilsētu palaida piecas vadāmās raķetes S-300 un S-400, nogalinot piecus cilvēkus un ievainojot 25. Foto — Scanpix.
Vai amerikāņu atļauja izmantot dažus no viņu ieročiem pret militāriem mērķiem arī Krievijas teritorijā uzlabos smago situāciju, kas izveidojusies Ukrainas frontē pie Harkivas?
Pagājušajā ceturtdienā ASV valdība paziņoja, ka «zibens ātrumā», tikai 17 dienu laikā kopš oficiālā lūguma saņemšanas, atļāvusi ukraiņiem izmantot amerikāņu piegādātos ieročus arī atsevišķu militāru mērķu apšaudīšanai Krievijas teritorijā. Taču ukraiņiem, kas pašlaik cenšas atsist plašu krievu uzbrukumu no valsts ziemeļaustrumu robežas puses, šīs 17 gaidīšanas dienas ir simbolisks piemērs tam, ka Baltais nams un arī citi sabiedrotie Rietumos pastāvīgi atpaliek no notikumu attīstības kaujas laukā, un tas maksā ukraiņu dzīvības.
Jaunās politikas mērķis ir mainīt stratēģisko līdzsvaru svarīgajā pierobežas reģionā, kur atrodas Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva, — ja šis apgabals kritīs okupantu rokās, tas varētu atvērt vārtus plašākai Ukrainas spēku sagrāvei. Krievijas bruņotie spēki šajā reģionā aktīvi uzbrūk jau vairākus mēnešus, labi zinot, ka Ukrainas spēki atrodas sliktā situācijā, jo ASV Kongresa vilcināšanās dēļ septiņus mēnešus kavējās jaunas militārās palīdzības piegāde.