Eiropai bīstamāks ir nevis Vācijas spēks, bet gan tās svārstīgums
Bija laiks, kad Eiropu apdraudēja Vācijas militārisms. Tagad kontinentu nomoka tās bezprincipu pacifisms.
Aukstā kara gados Rietumu drošības ekspertu aprindās bija plaši pazīstams NATO pirmā ģenerālsekretāra, britu ģenerāļa un diplomāta lorda Ismeja teiktais, ka alianse dibināta, lai «atvairītu Padomju Savienību, piesaistītu Ameriku un sasaistītu Vāciju».
Trāpīgais aforisms rezonēja ar rietumeiropiešiem vēl ilgi pēc Otrā pasaules kara beigām, jo līdz pilnīgai sagrāvei 1945. gadā Vācija gandrīz simt gadus bija spēcīgākā un nereti arī draudīgākā valsts Eiropā. Pat 1990. gadā pēc Berlīnes mūra krišanas Lielbritānijas premjerministre Tečere un Francijas prezidents Miterāns centās novērst Vācijas atkalapvienošanos, jo baidījās no jaunas, agresīvas lielvaras izveidošanās kontinenta centrā.