Tikai padziļināta tautas skaitīšanas datu izpēte varēs dot noteiktu atbildi, kas ir šo etnisko izmaiņu galvenais izskaidrojums
Pēc vairāku gadu šķietama miera nacionālais jautājums atkal izvirzījies Latvijas politikas priekšplānā. Saskaņas centra augošā pārstāvniecība Saeimā, jautājums par šīs partijas iekļaušanu valdībā un visbeidzot februārī notikušais referendums par otru valsts valodu un ar to saistītā viļņošanās daudzos latviešos ir atkal likusi uzliesmot apdraudētības sajūtai, kura pat pēc vairāk nekā 20 neatkarības gadiem nav īsti pazudusi.
Taču, kaut arī ikdienas politikas vēji dažkārt šķiet pildām SC un viņu partneru buras, dziļākās un spēcīgākās demogrāfiskās straumes, kuras sabiedrībā pat nav īsti pamanītas un apzinātas, plūst pavisam citā virzienā. Atjaunotās neatkarības 4.maija svētku un sabiedrību šķeļošā 9.maija priekšvakarā apskatām, ko statistika, tajā skaitā jaunākie tautas skaitīšanas dati, liecina par etnisko situāciju Latvijā. Ņemot vērā, cik nozīmīga daudziem Latvijā ir etniskā piederība, vienlaikus ir zīmīgi un mulsinoši, cik maz uzmanības šim aspektam pievērsts, ziņojot par 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem.