Ilustrācija — Shutterstock.
Lauksaimnieki brīdina par draudošu krīzi piena lopkopības nozarē un pieprasa valdībai atbalstu
Mājās bieži mēdzam smieties, ka mums uz balkona vajadzētu turēt govi. Dienas laikā patērējam vismaz divus litrus piena, 200—300 gramu siera, iepakojumu biezpiena, tad vēl skābo krējumu, jogurtus un sviestu. Kad šo produktu cena veikalu plauktos dažu mēnešu laikā pieauga gandrīz divas reizes, liekot pirkumus groziņā, vienmēr sevi mierināju — vismaz zemniekam no tā tiek kāds labums. Es uzaugu lauksaimnieku ģimenē, un manā bērnībā vecākiem bija sešas govis. Tās slauca ar rokām, un es ļoti labi zinu, cik smagu darbu prasa lopkopība.
Diemžēl tas, ka zemniekiem no piena produktu cenas straujā pieauguma tiek jūtams labums, izrādījās ilūzija. Februāra sākumā publiskajā telpā parādījās pirmās ziņas, ka slaukuma iepirkuma cena tuvojas kritiski zemai atzīmei. Lauksaimniecības datu centra (LDC) provizoriskā informācija rāda, ka vidēji valstī tā varēja būt 37 centi par kilogramu, bet Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) min vidējo amplitūdu no 28 līdz 34 centiem.