Klusē, kamēr sprāgst

  • Kriss Baklijs un Stīvens Lī Maijerss, © The New York Times News Service
  • 05.02.2020
  • IR
30. janvārī uz ielas Uhaņā saļimis un nomiris vīrietis. Blakus bija nokritis viņa iepirkumu maisiņš. Varas iestādes nav apstiprinājušas, vai vīrietis ir viens no koronavīrusa upuriem.
Foto — AFP/Scanpix

30. janvārī uz ielas Uhaņā saļimis un nomiris vīrietis. Blakus bija nokritis viņa iepirkumu maisiņš. Varas iestādes nav apstiprinājušas, vai vīrietis ir viens no koronavīrusa upuriem. Foto — AFP/Scanpix.

Kritiskos brīžos Ķīnas amatpersonas nevis ķērās pie krīzes risināšanas, bet gan izvēlējās to noklusēt — kā jaunais koronavīruss kļuva par globālu problēmu?

Ar mīklainu sasirgšanu slimnīcā bija ievesti jau septiņi pacienti, un ārsts nolēma brīdināt draugus, ar kuriem savulaik kopā studēja augstskolā. «Mūsu intensīvās terapijas nodaļā ir noteikta karantīna,» Li Veņlians ierakstīja mediķu interneta tērzētavā 30. decembrī.

«Diezgan baisi,» komentēja kāds cits ārsts. «Varbūt atgriežas SARS?» dakteris atsaucās uz cita koronovīrusa epidēmiju, kas sākās Ķīnā 2002. gadā — toreiz nomira gandrīz 800 cilvēku 11 valstīs.

Ierakstu izlasīja arī Uhaņas pilsētas Veselības pārvaldes priekšnieki un burtiski nakts vidū izsauca Li sniegt paskaidrojumu — kāpēc viņš izplata šādu informāciju? Pēc trim dienām policija piespieda ārstu parakstīt atzīšanos, ka brīdinājums kolēģiem klasificējams kā «pretlikumīga uzvedība».