Noslīkušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju, 2015. Dati: Eurostat.
Kāpēc Latvijā ūdenī iet bojā sešreiz vairāk cilvēku nekā vidēji Eiropā?
Bija silta un saulaina maija nogales sestdiena. Jau otro nedēļu valstī oficiāli bija atklāta peldsezona un Jūrmalas šoseja sastrēgusi ar atpūtniekiem. Glābējs ūdenslīdējs Andrejs Maksimovs ar komandu piebrauca pie Slokas karjera. Priekšā bija policijas mašīnas un divi manāmi iereibuši jauni vīrieši. Viņi Andrejam norādīja diezgan precīzu virzienu ūdenī — vietu, kur, visticamāk, noslīcis viņu draugs, iesaukts par Bunduli.
Todien viens no puišiem palika krastā. Divi metās ūdenī. Bundulis peldēja tālu, otrais piekusa un pagriezās uz krastu. Kad izpeldēja un atskatījās, draugu virs ūdens vairs neredzēja. Bija vajadzīga aptuveni stunda, lai nirējs uzvilktu aprīkojumu un zem ūdens atrastu pilnīgi kailu, noslīkušu ķermeni — tieši tur, kur draugi bija norādījuši. «Jāpaļaujas tikai uz taustīšanos,» Andrejs stāsta, ko nozīmē meklēt cilvēku zem ūdens. Latvijas ūdeņi neesot nekāda Hurgada ar kristāldzidru ūdeni. Skaidrāka redzamība esot Daugavā, bet, ienirstot zem sešu metru atzīmes, arī tur iestājas nakts, jo gaisma tālāk neiespīd. Andrejs ar komandu šogad cilvēku meklējumos niris četras reizes. Bet nevienu nav izcēlis dzīvu.