Dārgās pašvaldības

  • Raivis Vilūns, Baiba Kļava
  • 01.01.2019
  • IR
Atrodoties Mārupes novada centrā, nevilšus prātā nāk amerikāņu filmās redzamās piepilsētas ar pārtikušu ģimeņu idilliskajām mājām. Iespējams, tieši šīs sajūtas dēļ Mārupes iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 551 cilvēku.
Foto — Edmunds Brencis

Atrodoties Mārupes novada centrā, nevilšus prātā nāk amerikāņu filmās redzamās piepilsētas ar pārtikušu ģimeņu idilliskajām mājām. Iespējams, tieši šīs sajūtas dēļ Mārupes iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 551 cilvēku. Foto — Edmunds Brencis.

Neatkarīgi no lieluma vai turīguma visām pašvaldībām Latvijā funkcijas ir vienādas. Ja politiskās vadības un birokrātiskā aparāta uzturēšanai jātērē gandrīz puse no visiem līdzekļiem, novadnieku dzīves uzlabošanai un investoru piesaistei nekas daudz neatliek

Desmit jauni iedzīvotāji ik nedēļu — tāda pērn bijusi Mārupes novada demogrāfiskā bilance. Novads ir viens no retajiem Latvijā, kas nevis zaudējis, bet gan ieguvis cilvēkus. Daļa ir pārcēlušies vai deklarējuši dzīvesvietu Mārupē, taču šeit ir arī visaugstākais dzimstības līmenis valstī — 17,7  bērni uz tūkstoš iedzīvotājiem, kamēr Latvijas vidējais rādītājs ir 10. 

«Jaundzimušo skaits mums drīz tuvosies 400 gadā,» intervijā Ir saka novada priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs. Un uzreiz piebilst — «tas nav nokritis no gaisa», Mārupe ir lielākais eksportētājs starp Latvijas novadiem, tās labie ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji esot ilgtermiņa plānošanas rezultāts, nevis veiksme.