Ukraina pārkāpa vienošanos ar SVF. Rezultātā Krievijai radās iespēja nopirkt kontroli gan pār Ukrainas drošības, gan pār tās enerģētikas politiku
Aprīlis iezīmēja jaunu pavērsienu finanšu krīzei, kura sākās 2008.gada septembrī ar investīcīju bankas Lehman Brothers sabrukumu. Krīze vispirms skāra bankas un citas finanšu instītūcijas, pēc tam tā iedragāja plašāku tautsaimniecību, samazinot uzņēmumu apgrozījumu un vairojot bezdarbu. Tās valdības, kurām bija iespējams aizņemties naudu, centās «uz krīta» gan glābt savu valstu finanšu sistēmas, gan mīkstināt ekonomiskās lejupslīdes iespaidu uz sabiedrību. Neizbēgami pieauga budžeta deficīti un parādu slogs.
Tagad gan finanšu sektors, gan ekonomika šķiet stabilizējusies, taču dzīvē visam ir sava cena, un valstu ārkārtas ekonomiskās palīdzības radītie lielie deficīti un parādi sāk padarīt iespējamos aizdevējus aizvien nervozākus. Līdz 2008.gadam valstu «defolti» (nespēja laikus atmaksāt savus parādus) bija salīdzinoši reta parādība un kapitāla tirgos rietumvalstu vērtspapīri tika uzskatīti par visdrošākajiem ieguldījumiem ar viszemāko risku. Grieķijas bēdīgais piemērs šo pieņēmumu ir smagi iedragājis. Ja eirozonas valsts, kura relatīvi nesen aizņēmās naudu par procentu likmēm, kuras bija tikai nedaudz augstākas nekā Vācijai, pusgada laikā varēja nonākt līdz bankrota robežai, tad visi iepriekšējie pieņēmumi ir jāpārskata.