Pavasarī bija jāglābj Grieķija, tagad rudenī jāstutē Īrija. Kāpēc eirozona nespēj atgūt stabilitāti?
Pirms diviem gadiem globālā finanšu krīze bija kā ugunsgrēks garā sausā zālē, kad dega visās malās vienlaikus, bet tagad tā pārtapusi par neredzamu gruzdēšanu zem kūdras lauka, kurā ik pa brīdim liesmas izlaužas virs zemes un kuru var cerēt ierobežot, bet ir ļoti grūti pavisam apdzēst. Pavasarī dega Grieķija, taču šī uzliesmojuma savaldīšana nebūt nenozīmēja, ka krīze ir beigusies. Īrijas nesenās nedienas liek atkal apskatīt gan galvenos eirozonas krīzes karstos punktus, gan ugunsdzēsējus.
Grieķija gruzd
Pirmo eiropaniku Grieķija izraisīja pavasarī, kad kļuva zināms, ka budžeta skaitļi par 2009.gadu ir falsificēti un 2010.gadā gaidāms ievērojami lielāks deficīts, nekā iepriekš paredzēts. Kad Grieķija vairs nespēja aizņemties naudu tirgos, lai segtu savu budžeta deficītu, tā bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda. Tie maijā izveidoja 110 miljardus eiro vērtu palīdzības programmu, saskaņā ar kuru Grieķijai līdz 2014.gadam jāsamazina deficīts līdz 3% no IKP.