Ārkārtējā situācija 2.0

Stingri kontaktēšanās ierobežojumi arvien ir efektīvākais līdzeklis pret vīrusu

Valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju var vērtēt īsi: labāk vēlāk nekā vēl vēlāk. Kopš septembra bija skaidrs, ka tas būs jādara, mēnesis izniekots šaubām un aizbildinājumiem, tomēr labi, ka tas ir izdarīts.

Valdība izlēma ignorēt savu 27. oktobrī par «ilgtermiņa stratēģiju» nodēvēto tabuliņu, kurā piektdien noteikto ierobežojumu ieviešanas priekšnoteikums jeb sarkanā kategorija bija: «Saslimušo skaits sasniedz ES vidējo rādītāju, slimnīcu pārslodze, mirstība sasniedz ES vidējo rādītāju.» Šī ir retā reize, kad var paslavēt politiķus par nekonsekvenci. Lēmums pieņemts, no vienas puses, vēlāk, nekā vajadzēja, tomēr, no otras puses, apsteidzot valdības pašas noteiktos kritērijus, kuru gaidīšanas sekas būtu katastrofālas.