Lidija Lasmane-Doroņina īres dzīvoklī Teikā. Sirdsapziņas cietumniece — tā viņu dēvē nupat iznākušās dokumentālās filmas Gaismas ceļā autori. Foto — Andrejs Terentjevs, F64.
Mēs justos apmulsuši, ja sāktu skaitīt, cik daudz mums dots, - saka padomju režīma disidente Lidija Lasmane-Doroņina. Ja mums ir tā laime būt savā zemē, dzīvot savā valodā, tad rīkosimies pēc sirdsapziņas, ne pēc savas mantkārības un iegribām, varbūt tad mums veiksies, dod padomu 85 gadus vecā kundze
Lidija Lasmane-Doroņina bija 21 gadu veca Sarkanā Krusta medmāsu skolas audzēkne, kad viņu 1946.gadā apcietināja padomju vara. Kopā ar vecākiem Lidija bija sniegusi palīdzību meža brāļiem. Dzimtas mājās, Pāvilostas Viesturos, tika izbūvēts slēpnis - turp nesa ēdienu un drēbes. Par to Lidija dabūja astoņu gadu cietumsodu.
Padomju režīma laikā apcietinājumā Lasmane-Doroņina nokļuva vēl divas reizes: 1970. un 1983.gadā. Audzināta ticīgā un patriotiskā latviešu ģimenē, viņa nekad neatteicās no sapņa par neatkarīgu nacionālu valsti. Nekad nepiekrita rīkoties pretēji savai sirdsapziņai. 1970.gadā viņu notiesāja - «par nepatiesu sacerējumu, kas diskreditē padomju varu, izplatīšanu», bet 1983.gadā - «par pretpadomju aģitāciju un propagandu». Tas Lasmanei-Doroņinai maksāja 14 gadus cietumos un lēģeros.