Ieva Jurjāne un Viesturs Kairišs. Foto — Reinis Hofmanis.
Ievas Jurjānes un Viestura Kairiša kopdarbs izrādē Smiļģis atnesis abiem Spēlmaņu nakts balvu par «režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi», bet intervijā viņi atklāj, ka radošais process ir kā divu taišņu satikšanās mikrosprādzienā
Tiekamies divas reizes — piektdienas vakarā, kad Ievai jāskrien uz koncertu Domā, bet Viesturam uz izrādi Krievu teātrī, tāpēc saruna apraujas pusvārdā, un otrreiz pirmdienas rītā. Visu sarunas laiku Dailes teātrī mūs vēro pie sienas piekārtais Eduarda Smiļģa portrets. Izklausīsies ezoteriski, bet man ir sajūta, ka šos divus viņš paņēmis savā paspārnē. Ka šobrīd šeit ir viņu vieta.
Un to laikam apliecina arī tikko Spēlmaņu naktī izrādes Smiļģis saņemtā Grand Prix. Ar šo Dailes simtgadei veltīto iestudējumu Viesturs Kairišs pieteica sevi kā teātra radošais direktors, un, līdzīgi daudziem agrākiem darbiem operā un kino, arī grandiozā ideju drāma tapusi kopdarbā ar mākslinieci Ievu Jurjāni.