Eduards Kļaviņš.
Mākslas vēsturnieka Eduarda Kļaviņa vadītais kapitāldarbs par Latvijas mākslas vēsturi atklāj latviešu van Gogu un piemirstās gleznotājas - baltvācietes
Notikumu vidū - In medias res. Tur pēc klasiskās literārās formulas sākās daudzi pasaules slavenākie eposi: Homēra Iliāda un Odiseja, Virgīlija Eneīda. Tur sākās arī monumentālā Latvijas mākslas vēsture, kuras pirmais nesen klajā laistais sējums faktiski ir ceturtais no septiņiem iecerētajiem un apskata latviešu mākslas, iespējams, slavenāko posmu - Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla un Johana Valtera dominēto neoromantiskā modernisma periodu no 1890. līdz 1915.gadam.
Vairāk nekā 600 lappušu garais pārskats ir bagātīgi ilustrēts gan ar klasiķu, gan ar daudzu mazāk pazīstamu, bet interesantu viņu laikabiedru darbiem, un vairāku autoru rakstītais teksts apskata ne tikai tēlotājmākslu, arhitektūru, lietišķo mākslu un dizainu, bet arī izvērsti pastāsta par tālaika mākslas dzīvi - mākslinieku kustībām, izglītību, muzejiem, kolekcionāriem un izstādēm.