Gints Zelmenis. Foto — Edmunds Brencis.
Pētot VDK krimināllietas, vēsturnieks Gints Zelmenis izveidojis 216 cilvēku sarakstu, kas pretojušies padomju varai un tikuši represēti trijās desmitgadēs pēc Staļina nāves. Cik ietekmīga bija pretošanās kustība Latvijā, un kādus VDK dokumentus drīzumā vēl publiskos arhīvs?
Augustā atzīmējām Baltijas ceļa — masveidīgākās un pasaulē pazīstamākās Latvijas politiskās demonstrācijas pret padomju okupāciju — trīsdesmito gadadienu. Taču Latvijas valsts ceļu uz neatkarību visus okupācijas gadus cementēja nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Populārākie vārdi ir plaši zināmi — Gunārs Astra, Lidija Doroņina-Lasmane, Knuts Skujenieks, Ints Cālītis, Jurģis Skulme. Taču bija vēl daudzi citi.
Nule izdevniecībā Pētergailis klajā nākusi grāmata Nacionālā pretošanās kustība Latvijā no 1959. līdz 1986. gadam, kas ietver vēsturnieka Ginta Zelmeņa pētījumu un mēģina dzēst parādu tiem cilvēkiem, kuru vārdi nav skaļi daudzināti. Zelmenis apkopojis 216 cilvēku sarakstu, kuri politisku iemeslu dēļ tikuši represēti no 1959. līdz 1986. gadam. Daļa no viņiem bija pretestības kustības dalībnieki. Grāmatā iekļauts arī viena represētā — Bruno Javoiša — atmiņu stāstījums par VDK izmeklēšanas cietumu, dzīvi lēģerī pēc notiesāšanas un ieslodzījumā sastaptajiem latviešu disidentiem. Javoišs 1963. gada decembrī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu Rīgas radio tornī, par ko viņu notiesāja uz septiņiem gadiem stingra režīma nometnē.