Lasīšana aizrauj visu Strazdu ģimeni — Aneti, Jāni, Laimu un Jēkabu, kurš bieži vien ne tikai šķirsta savas grāmatiņas, bet arī tēlo, ka lasa. Foto — Edgars Pohevičs.
Skolēnu lasītprasme pasliktinās. 20 gadu laikā no 5. vietas pētījuma PIRLS dalībvalstu vidū esam nokrituši līdz 23. Kā veicināt lasītprasmes apguvi, un kāpēc tas vispār ir svarīgi?
Vienīgā vērtība
Kā tu panāc, ka tavs bērns lasa? Tas ir viens no jautājumiem, ko divu bērnu mammai, liepājniecei Anetei Strazdai bieži uzdod, redzot sociālajā tīklā Instagram publicētās ģimenes fotogrāfijas. Mājās bieži vien izskatās kā lasītāju klubiņā. «Es paņemu savu grāmatu, Laima savu, un arī Jēkabs šķirsta savas grāmatiņas.» Lasa arī Anetes vīrs Jānis. Viņš ir mūziķis, viņa — restorāna Parka paviljons vadītāja.
Kāpēc astoņus gadus vecā Laima un četrus gadus jaunākais Jēkabs ir kā uzburti uz grāmatām? «Ļoti vienkārši — lasu pati, neļauju ieslēgt televizoru un nedodu telefonu,» viņa dalās ar savu lasītprasmes veicināšanas recepti. Un pasmaida: «Es esmu vecmodīga, un man ir paniskas bailes no pasaules digitalizācijas. Spītīgi turos pie grāmatām kā pie vērtībām.» Šī atziņa nāk no pašas ģimenes, kur lieli lasītāji bija gan vecāki, gan vecvecāki. Kad reiz bērnībā jautāja, kāpēc dzīvojamajā istabā pilni plaukti ar grāmatām, mamma atbildēja — tas ir vienīgais pasaulē, ko vērts uzkrāt. Tagad arī pašai grāmatu pilni plaukti. Vīrs reizēm smejoties, ka šito meiteni droši var vest gar kurpju un apģērbu veikaliem — tie viņu neinteresē. Bet grāmatnīcā gan bieži «paslīd roka».