Inārai Sluckai, pirmoreiz uzņemoties ambiciozo operas režijas darbu, ir izdevies skaidri realizēt savu ieceri — savilkt senos notikumus ar mūsdienu Latvijas garīgo klimatu: naids, pesteļošana, bezatbildība, skaudība, gļēvums — pilnīga destrukcija — un mīlestība, spēks, skaistums un brīvība. Foto — Gunārs Janaitis.
Vilkaču mantiniece Latvijas Nacionālajā operā ir Šekspīra cienīgu kaislību pilna
Tik ļoti gaidītā latviešu oriģinālopera komponista Bruno Skultes pagājušā gadsimta 40.gadu beigās trimdā sacerētā Vilkaču mantiniece šāgada 3. un 4.maijā Rīgā piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi. Bruno Skulte (1905-1976) ir komponista, izcilā latviešu simfoniķa profesora Ādolfa Skultes brālis, kura dzimtu Latvijā turpina kinooperators Gvido Skulte un scenogrāfs Kristaps Skulte. Vilkaču mantiniece Latvijas mākslas mīļotājam nav sveša, rakstnieces Ilonas Leimanes romānā aprakstīto kaislību iedvesmots, vīrišķīgā skaistuma etalons, lieliskais aktieris un kinorežisors Gunārs Cilinskis 1990.gadā uzņēma filmu ar pavisam jauno Zani Jančevsku galvenajā lomā. Latvijas Nacionālā opera, iestudējot Vilkaču mantinieci, «nepirka kaķi maisā» - jau 2005.gadā Rīgā notika operas koncertuzvedums. 2006.gadā tie paši LNO solisti un koris ierakstīja dubulto CD (izdevējs Albany Records Troy), kuru klausīties ir liela bauda, jo ieraksta kvalitāte, orķestra un dziedājumu skanējums saviļņo ne tikai mani. Šo ierakstu par izcilu nosaukuši vairāki pasaules mūzikas kritikas izdevumi, piemēram, Opera News, Das Opernglas, ar uzslavām nav skopojušies pašmāju mūzikas dzīves vērtētāji.