Mikolajs Ložiņskis. Grāmata.
Rakstniece Nora Ikstena savā jaunajā romānā Vīrs zilajā lietusmētelītī beletristiski pārstāsta savas attiecības ar Ulisa tulkotāju Dzintaru Sodumu
Vai Tebe ir Dzintars Sodums? Vai Meitiņa ir Nora Ikstena? Atbilde meklējama Dzintara Soduma teiktajā: «Mana dzīve ir vairāk pasaka nekā biogrāfija», - tāda ir viena no pēdējam vākam izraudzītajām reklāmām nesen kā apgādā Dienas Grāmata iznākušajai Noras Ikstenas grāmatai Vīrs zilajā lietusmētelītī. Īsti nesaprotu, kā konkrētajā (un, piezīmēsim, neraksturīgi banālajā) Soduma teikumā būtu rodama atbilde uz izvirzītajiem jautājumiem, taču reklāma paliek reklāma, lai arī šoreiz intriga šķiet gluži lieka. Atbilde patiesībā nav svarīga, jo grāmata taču tiek piedāvāta kā romāns (precīzāk, «gandrīz vēstuļu romāns»), tātad vērtējams pēc daiļliteratūras kritērijiem. Sižets (ja tāds ir), tēlu sistēma, valoda. Jebkura līdzība ar reāliem cilvēkiem, dzīviem vai mirušiem, ir tikai sagadīšanās... Vai ne?