NULL.
Aivara Strangas pētījums pacietīgi atmasko ulmaņlaiku saimnieciskās izaugsmes melus
Rīgas Kinostudijā 1956. gadā tapušajā režisora Vara Krūmiņa īsfilmā Cēloņi un sekas, kas veidota pēc Andreja Upīša noveles, par cēloņu un seku attiecībām viss ir skaidrs. No iepirkumu groza izkrīt un saplīst ola, un šis negadījums iekustina notikumu ķēdes reakciju, kurā tiek ierauts grāmatvedis, ministrs, dzejnieks un citi 30. gadu Rīgā mītoši personāži. Arī realitātē mēs tiecamies saskatīt šādus skaidri iezīmētus kaut kā sākuma vai beigu punktus, mēdzam tos dēvēt par skolas solā apgūstamiem vēsturiskiem faktiem, piemiņas vai svinamām dienām, un mīļu prātu izliekamies nemanām, ka tā ir sevis mānīšana. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesora, habilitētā vēstures zinātņu doktora Aivara Strangas darbs Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika (1934-1940) ir labas pretzāles šādam apmānam par vienu no būtiskākajiem un krāšņiem izdomājumiem apaugušajiem Latvijas vēstures posmiem - laiku no Ulmaņa antidemokrātiskā apvērsuma 1934. gada 15. maijā līdz Latvijas valstiskās suverenitātes zaudēšanai 1940. gada 17. jūnijā.