Mākslinieka Ginta Gabrāna ideja: slēgtā telpa ir «fotosintēzes kapsula», kur aļģes un apmeklētāji kļūst savstarpēji atkarīgi.
Ginta Gabrāna izstāde Fotosintēzes kapsula atgādina, ka zinātnes atklātie procesi vistiešākajā veidā savijas ar ikdienas dzīvi
Mākslas kritiķis Vilnis Vējš teicis, ka «latviešu mākslinieka Ginta Gabrāna pēdējo gadu izstādēs vienmēr tiek provocēta strīdīgā robeža starp mākslu un zinātni, taču pārkāpta netiek». Šis raksturojums man ļāva cerēt, ka mākslinieka izstādes apmeklējums būs īpašs piedzīvojums, kas man kā zinātniekam liks aizdomāties par to, cik tālu atrodas racionālā zinātne no gaisīgās mākslas.
Ieejot aptumšotajā galerijas telpā, sākumā iestājās apjukums, jo, iespējams, pieredzes trūkuma dēļ nesapratu, kas man būtu jādara, lai sāktu izstādes apskati. Tad uzmanību piesaistīja pie sienas piesprausta papīra lapa, kur aprakstīta izstādes būtība. Ikdienā esmu pieradis nodarboties ar sistemātisku novērojumu racionālu analīzi, tādēļ neizbēgami uz šo tekstu un izstādi pirmām kārtām raudzījos kā uz zinātnisku eksperimentu. Izstāžu telpas centrā eksponēts polietilēna plēves tunelis ar tāda paša materiāla durvīm. Tā galā slēgtā telpā novietots baseins, kurš piepildīts ar zaļu ūdeni. Zaļumu ūdenim piešķir mikroskopiskas aļģes, kas ir izstādes centrālais objekts.
