Tautība — cilvēks

Vēl. Es mīlu glezniecību. Vizuālo mākslu,jo varu nenobrīnīties,cik dažādi cilvēki redz un skaidro pasauli.
Godīgi sakot esmu nopirkusi zīmēšanas papīru un zīmuļus un mēdzu zīmēt. Bet nu banāli štrunti vien sanāk un tomēr es turpinu.

Bet ne par to. Par to citādo un par saprašanu.
Lūk, Helēna Demakova uzrakstīja grāmatu par Bruno Vasiļevski. TV viņa paziņoja,ka retais to sapratīs. Iespējams,ka tā.

Bet cita starpā Demakova raksta ,ka Vasiļevskis esot diezgan norobežojues no Atmodas,no nacionālām jūtām,no savas kult.,savas latviskās mentalitātes slavināšanas un izcelšanas. Un piemin to brāļu Kalniņu Dziesma, ar ko tu sācies kā piemēru. Kur ir tie vārdi – savējie sapratīs.

Un cik nenormāli dīvaini,ka es tos vārdus – savējie- nekad neesmu sapratusi tādā etniskā, nacionālā kontekstā,bet tādā sociālā. Arī šodien mums ir pilna sabiedrība,kuri ir gatavi zagt,melot, manipulēt,izlikties par patriotiem,bet būt kā putinistiem utt.

Nu es tā saprofu,ka Lancmanis – Vasiļevska labākais draugs, vēl tās izsmalcinātās kompānijas zvaigznes bija ar dažādm asinīm – ebreju,poļu utt., bet tas citādais jau veidojās no viņu garīgās brīvības,kuru savukārt radīja viņu izglītība. Valodas,kultūras utt. zināšanas.

Ko gribu teikt,ka tiekam nenormāli notrulināti. Pazemināti. Ka saticība,sarunāšanās,saprašanās nav,tā vietā ir rīdīšana. Apzinaata,trula,zemiska sabiedrības rīdīšana un pretnostatīdšana.

Un kultūras cilvēkiem – Dumberei, Djakonovam tam ttulumam vajadzētu spēt “pacelties” pāri. Neaktualizēt – ak,tu krievs,ak tu latvietis,vai žīds, vai francūzis. Bet – ak, cik smlkas mūzikas mīļotājs, klasikas baudītājs,ak,Tu talants utt.

Ja par krieviem. Biju Muzeju naktī. Stāvēju garās rindās un jāsaka,ka nomācoši daudz dzirdēju krievu valodu un pa retam – latviešu.
Divas dienas biju Gaiļezerā. Visur dominēja – hm,kā to tagad pateikt- ar mani- pacienti, visi! runāja tikai latviski, bet iespējams tā bija sagadīšanās,bet visi – reģistratūrā, māsiņas, sanitāri,rezidenti,ārsts – bija cittautieši. Nē ,viens sanitārs bija Guntis un arī runāja latviski. Tā kā ….
Šorīt biju parkā un runāju ar vienu onkuli, viņš saka,ka Latvijā esot tikai 23% krievu. Nezinu. Varbūt. Bet krievvalodīgo notrikti ir daudz daudz vairāk kā latviešu.

Un – cik nenormāli krasi atšķīrās tie krievi- okupeļa un putina atbalstītāji,no tiem,kurus satiku Muzeju naktī un Gaiļezerā.

Arī klausījos Monopols. Pēc Djakonova ieteikuma skatījos dkorejiešu Oldboy un šausmīgi nepatika. Nu nenoskatījos.
Nu tik dažādi cilvēki esam.