Ansis Ataols Bērziņš: ultrapatriots manī ir nokauts

Ahaju vīriem bēdas

intervija pabāla,intervente pakanapa,komenti kā delfājos.

iesakāmā literatūra https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/ievainojama-latvija-19481

Bērziņa kungs droši vien ir jauks cilvēks, bet kad viņš sāka runāt par tām tautasdziesmās atronamām paražu tiesībām, atcerējos “Es vācieti dancināju uz sarkanu ķieģelīti. Jo vācietis augstu lēca, jo pakūru uguntiņu”.

Beidzot mans raksts paraadijies, viss kaartiibaa. Piedodiet, ir, atziistos pavirshiibaa apejoties ar juusu (ro)botam ierakstiito algoritmu.

Uz mirkli mineetais raksts paraadiijaas. Tagad diemzheel atkal pazudis. Vai tas, taa nu aizdomaajos, juusu redakcijai neder?

Maldiijos, piedodiet. Mans raksts (sk. lejaa) tomeer sarakstaa atrodams.

Mans nupat kaa sheit ievietotais, kritski veesturiskais komentaars attieciibaa uz Skranstes kundzes nekritisko nostaaju iepretim valsts riiciibai ar A.A. Beerzjinju sarunaa ar mineeto izzudis tikpat peekshnji no komentaaru saraksta. Vai man saglabaat aizdomas, ka darbojusies cenzuura?

Sprances kundzes izpratne sarunaa manas aizdomas vien itkaa apstiprina.

Vaacu Reihs un nacionaalais socialisms peec 8.Maija 1945 gadaa gan bija pilniigi atspeekots, bet vaacu sabiedriiba, kas lielaakoties liidz pedeejam bija raavusies, lai tomeer kautkaa sasniegtu ENDSIEG (galeejo uzvaru), turpinaaja saglabaat dziljo paarlieciibu, ka shii sabiedriiba nav bijusi vainiiga pie nekaa, ko tiem uzvareetaaji paarmet, tiesaajot galvenos noziedzniekus Nirnbergaa (liidz 1948. gadam) un atlaizhot Rietumvaaciju neatkariibaa tikai 1949. gadaa zem stigriem komstitutionaali demokraatiskiem noteikumiem neatkariibaa. Neskatoties vien uz to, te saglabaajas bezgala no “nevainiigas” pirmskara un karalaiku Vaacijas valdoshaas paarlieciibas un varas struktuuraas valdoshaas ierazhas. Tas visupilniigi attieca piemeeram uz tieslietu iekaartu, jo ar 1949. gadu te staajas amataa tas pats juristidskaa aparaata sastaavs, kas bija darbojies “tiesiski” totalitaarisma gados, jo citu juristu shai jaunajaa vastii vispaar tikpat kaa nebija atrodami. Vien, ka juristikais personaals (tiesneshi, advokaati un visi paarejie) tagad skatiijaas atvainots, jo “denazifizeets”. Valsts juristiskajam aparaatam tagad nebija pees ierastas patikas noziegties pret jaunieviestaam CILVEEKTIESIIBAAM; kaa senaak ierasts, bet jaunaas valsts prmajo gadudesmitu faktiskos tiesas spriedumos ne reti paraadiijaas vecais VAACU REIHAA ierastais raksturs ar tendeci, tiesaa spriest vecaaajaa totalitarisma garaa. Tris gadudesmitiem vajadzeeja paiet, lai paraadiitos plashaak liberaalaaka prakse valts juristu likumdoshanaa vai spriedumaa. Liidz tam gan saglabaajas pamatiigi totalitaara prakse piemeeram inpildvaras/policijas praktiskajaa pieejaa pilsonju “apkalposhanai, ne jau vien Vaacijaa, ari ASV vai citviet Eiropaa, kas piem. noveda pie “atriebiigiem” tiesas spriedumiem, kurus man atgaadina spriedumi paar A.A.Beerzinju, kuros valsts paarkaapumi divos gadiijumos vispaar netikushi veerteeti, Jo itkaa valsts “tachu stingri zin ieveerot likumus”, vieniigi ne visai cilveektiesiibu likumus. Atgaadina PSRS.

Citējot slaveno teicienu, Latvijā paliek dzīvot tikai patrioti vai idioti. Ja patriots “ir nokauts”, tad atliek vai nu palikt par idiotu, vai pēc brīvlaišanas vairs nedzīvot Latvijā.

Jautājums, kāpēc nesēž krievi, kuri marodēja LB veikalu? Vai to var izskaidrot ar to sociālo tuvību ar saskaņiešu: Zatļeru, Rinkēviču, Kazlovski un Ķirsi?

tas, ka jūs te ir patriāhālo veču komanda visgudri nokremšļojaties ….+++ cik tad tālu līdz patriahālo “veču komandai” – kādi nieka 20 gadi? :) Četrdesmit trīs gadus vecs jaunietis… tā Tu gribēji teikt? :)

Izrādās, ka likumi reizēm darbojas arī attiecībā uz dažiem “4. maija republikas” elites atvasēm. Šoks?
P.S. Bērziņš saka: “patriots, kurš mani mudināja to darīt, šobrīd ir manī nokauts”.
Curiki virsrakstā izfantazējuši efektīgāk: “ultrapatriots manī ir nokauts”.
Nav smuki.

Par Kolberga romānus studējušo dēlieti jau labu laiku vairs jautājumu nav. Radies cits jautājums – kas notiek ar IR?
Interesantāku materiālu trūkuma dēļ atkārtoti jādrillē viens varoņstāsts? Žurnālistu atvaļinājumu ietekme?
Vai tomēr kas cits? Tad pavisam bēdīgi.