Nost ar spīlēm!

noskatījos to filmu vainagoto Kvadrāts – man bij diezgan garlaicīgi, bet jāsaka kā ir – tā parādīja un ļoti parādīja visu to fufeli ar viltus problēmām – ar mākslas šļūkšanu pa virsu un nespēju uzrunāt publiku pēc būtības – caur sirdi, svēseli – parubina nabiņu, uzsit pa dupšuku, parausta pupinus un kŗaniņus un nu baigā māksla

jā un par sievietēm – īsti talanti paceļas pāri sievietes vīrieša iedalījumam – tur nekas nestāv ceļā – tā kā ….

bet ko nozīmē vārds – zīna?

nezinu nezinu, bet tāds feminisms, kādu šeit izstāsta Pičukāne , manuprāt, nav nopietni

manuprāt, tas degradē vārda feminisms nozīmi , tā arī nesaprotu, kāpēc visiem būtu jāzin , kad kurai ir mr, kurai sāpīgākas un kurai nesāpīgākas – vispār tādas intimitātes –
nu ja svarīgi – nu labi – nu taisi un zīmē un rādi, bet es tik un tā nesaprotu, kam tas vajadzīgs
tieši tāpat kā es nekad saviem mazbērniem nepirkšu tās grāmatas par kaku piedzīvojumiem, vai kā Jānītis īstenībā ir Lienīte vai Lienīte Jānītis

Es domāju, ka daudz lielāka nozīmē būtu , ja māksla spētu aktualizēt sociālās netaisnības, korupcijas, varas iedzimtā ļaunuma utt problēmas, bet …. manuprāt, to nespēj ne vīrieši, ne sievietes un tāpēc ir šī ārišķība un tukšpadmsit – mr upes

jā un vēlreiz – nu kaut kā dīvaini tomēr – es nekad nekad kā sieviete neesmu jutusies mazvērtīgāka par vīrieti , citāda jā , bet ne mazvērtīgāka –

dažreiz es gribētu būt armijas cilvēks – bet tikai uzreiz ģenerāļos un virspavēlniekos – es domāju, ka es to būtu varējusi dabūt gatavu, ja ne vien mans slinkums un neuzņemība

tā kā – nezinu – es teiktu – ejiet nu mājās maziņās un nomierinieties