Paldies Mārtiņam par rakstu . Es to lasīju nemaz kā recenziju bet jā gudra domātajā sarunu varbūt pašam ar sevi un tiem, kas prot saprast starp rindiņām.man ir patiess prieks ka ļoti nelielajam Latvijas domātāju skaitam noteikti ,atklāti un skaidri ir pievienojies Mārtiņš Mintaurs
Pa “pareizo” taciņu daudzi tagad tecēs – galu galā par karjeras augšupeju jārūpējas:
“…..mēs “aizmirstam” par savām kļūdām un par tiem latviešiem, kurus mēs varētu ieskaitīt “aktīvajā kolaborantu slānī” — t.i. tie, kas ieņēma vadošus amatus, kas aktīvi piedalījās komunistu sapulcēs un mītiņos, kas vienkārši uzlaboja savu sociālekonomisko stāvokli, tie, kas rakstīja denunciācijas par saviem kaimiņiem un radiem, kas aktīvi līdzdarbojās padomju terora īstenošanā. Vai šo cilvēku nebūs vairāk par ebreju vai krievu minoritāti? Tāpēc, domāju, ka svarīgi ir vēsturē vispirms godīgi paskatīties pašiem uz sevi un tikai tad meklēt vainas citos.”
Ļoti paviršs novērojums, kas noved uz kļūdaina ceļa turpmākos spriedumus. Acīmredzot, ļaudis bija spiesti lietot šos divus atšķirīgos vārdus, jo bija jāapzīmē dašādas lietas. Nav brīnums, ka priduroks indrans tūlīt noreaģēja: “čto v lob, čto polbu, oģin hren!”
Man tomēr Krupņikova grāmatā pārsteidza viņa okupācijas traktējuma intonācijas – kas par valdību mums bijusi- bez neviena komunista, visi bezpartejiskie! Bet viņš nepiemin, ka Vilis Lācis sadarbojas ar čeku jau no 1928. gada. Tā kā Krupņikovs raksta ar pieredzes un zināšanu, nevis to dienu acīm, tas šķiet kaut kā manipulatīvi.
Jums taisnība, ikviena cilvēka atmiņas ir manipulācija ar pagātni. Tas ir atmiņu autora attieksmes jautājums. Krupņikovs nav mēģinājis pasniegt sevi kā varoni vai cietēju, godīgi definējot savu “ārpusnieka” skatu. Būtu dīvaini, ja cilvēks, kas pats darbojās komunistu pagrīdē, savās atmiņās mēģinātu “atmaskot” Vili Lāci vai kādu no laikabiedriem. Tas, ka Krupņikovs to nav darījis, runā viņam par labu. Un, atšķirībā no Mavrika Vulfsona, kurš visu mūžu – līdz 1988.gadam – rakstīja ievadrakstus par starptautisko stāvokli un “atmaskoja Rietumu imperiālismu” no padomju varas viedokļa, Krupņikovs izvēlējās akadēmiska vēsturnieka, nevis politiskā komentētāja ceļu. Tad kurš no viņiem vairāk atbalstīja padomju režīmu?
Abi 1940.g. revolucionieri degradējās par kontrevolucionāriem – abi nodeva režīmu – abus tagad slavē šodienas elite:
“(..) resursi palika to aprindu rokās, kas tos pārvaldīja jau Latvijas PSR laikā. Izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienības finanšu līdzekļus un agrāko kontaktu tīklu, padomju laika konformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos. Tie pirmām kārtām domāja par savas labklājības nodrošināšanu, nevis valsts un tautas interesēm. Tieši viņi demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brīvā tirgus ekonomiku, un diktēja visai sabiedrībai sev vien izdevīgus noteikumus. Lielā tautas daļā tas radīja rūgtumu, kas pārauga neticībā savai valstij.”
Mani neinteresē, kurš atbalstīja vairāk vai mazāk padomju režīmu, man šķita dīvaini, ja UZSVER, ka Latvija sarūpē valdību tikai no bezpartejiskajiem un nabaga Rietumi pat neko nevar uzsākt šī iemesla dēļ, bet noklusē Lāča faktoru. Kas tur vairs ko viņu atmaskot, viss tak zināms. Un tas bija pārsteidzoši, jo grāmatas autors bija arī mans pasniedzējs un šādas virāžas, pat zināms revanšisms atsevišķos jautājumos nebija manāms.
Vajag painteresēties – cik liels 1940.g.17.jūnijā bija tas pūlis, kas pēc aplenkuma stāvokļa izsludināšanas Rīgā atklāti atbalstīja Kr.Ulmani – , tad par “Lāča faktoru” nenozīmīgumu nebūs jābrīnas:
Nav politikas, nav vajadzības tērēties – īpaši priekš “pus-vēturniekiem”, kuri atbilžu vietā sāk uzdot jautājumus (sk. virsrakstu).
M.M. raksts atsauc atmiņā teicienu par “labo kurpnieku un caurajām kurpēm”:
“Latvijas vēstures zinātne atrodas kritiskā stāvoklī”
Vēstures nozares degradācija notiek jau gadiem, jo nepietiekamā valsts finansējuma dēļ tā nav spējusi pilnvērtīgi attīstīties un izmantot savu potenciālu. Vēsturnieku sabiedrība jau vairākkārt norādījusi uz pastāvošajām problēmām un tūlītēju nepieciešamību tās risināt.
raksts tik garš un intelektuāls ka apjuku. Kas tad tie vēsturnieki ir – podlaižas, roklaižas, vai brīvie ērgļi, kas dzīvo alās un pārtiek no savas gaismas?
Raksta lasīšana neprasa vairāk laika kā hokeja spēles noskatīšanās. Taču jāsamierinās, ka IR’sis nav sporta halle. Ja nu vienīgi mača laikā atrubījās un beigās jāprasa: “kāds bija rezultāts?!”
Komentāri (39)
Juris 20.05.2015. 04.36
Paldies Mārtiņam par rakstu . Es to lasīju nemaz kā recenziju bet jā gudra domātajā sarunu varbūt pašam ar sevi un tiem, kas prot saprast starp rindiņām.man ir patiess prieks ka ļoti nelielajam Latvijas domātāju skaitam noteikti ,atklāti un skaidri ir pievienojies Mārtiņš Mintaurs
2
Mārtiņš > Juris 20.05.2015. 11.52
Paldies, Juri!
0
edge_indran > Juris 20.05.2015. 13.10
———
Pa “pareizo” taciņu daudzi tagad tecēs – galu galā par karjeras augšupeju jārūpējas:
“…..mēs “aizmirstam” par savām kļūdām un par tiem latviešiem, kurus mēs varētu ieskaitīt “aktīvajā kolaborantu slānī” — t.i. tie, kas ieņēma vadošus amatus, kas aktīvi piedalījās komunistu sapulcēs un mītiņos, kas vienkārši uzlaboja savu sociālekonomisko stāvokli, tie, kas rakstīja denunciācijas par saviem kaimiņiem un radiem, kas aktīvi līdzdarbojās padomju terora īstenošanā. Vai šo cilvēku nebūs vairāk par ebreju vai krievu minoritāti? Tāpēc, domāju, ka svarīgi ir vēsturē vispirms godīgi paskatīties pašiem uz sevi un tikai tad meklēt vainas citos.”
Kaspars Zellis: Spēriens vēsturei
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kaspars-zellis-speriens-vesturei.d?id=19965632#ixzz3afjSm2Bs
0
Galaktions 19.05.2015. 19.34
/
http://www.tezaurs.lv/llvv/ saka:
/
apoloģija = apoloģētika = Neobjektīva (parasti kādas reakcionāras kustības, virziena, uzskatu) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
/
“Vai arī viņš [P.Kupņikovs] pieder pie vēsturniekiem, kam šodien būtu jāraksta apoloģija sev vai savam laikmetam?”
/
Man neizdevās saskatīt šai jautājumā jēgu.
Vai Krupņikova darbos (izteikumos) PATIESĪBA ir?
Ja kaut mazliet ir, tad studējam.
Ja nav – lasām citus autorus.
2
edge_indran > Galaktions 19.05.2015. 22.44
——–
Lasām citus – “Kārtis uz galda!”- Mavriks Vulfsons
http://www.ibook.lv/uimg/d47563d8-197f-47d4-a18d-8b1d45f805e8.jpg
0
ierados > Galaktions 20.05.2015. 09.16
“apoloģija = apoloģētika”
Ļoti paviršs novērojums, kas noved uz kļūdaina ceļa turpmākos spriedumus. Acīmredzot, ļaudis bija spiesti lietot šos divus atšķirīgos vārdus, jo bija jāapzīmē dašādas lietas. Nav brīnums, ka priduroks indrans tūlīt noreaģēja: “čto v lob, čto polbu, oģin hren!”
0
gundega13 19.05.2015. 17.17
Man tomēr Krupņikova grāmatā pārsteidza viņa okupācijas traktējuma intonācijas – kas par valdību mums bijusi- bez neviena komunista, visi bezpartejiskie! Bet viņš nepiemin, ka Vilis Lācis sadarbojas ar čeku jau no 1928. gada. Tā kā Krupņikovs raksta ar pieredzes un zināšanu, nevis to dienu acīm, tas šķiet kaut kā manipulatīvi.
7
edge_indran > gundega13 19.05.2015. 23.01
——–
Te vēl viens, kas rakstīja ar “pieredzi un zināšanām”:
“Ir skumji apzināties, ka vairāki pirmās Latvijas valstsvīri K. Ulmaņa režīma laikā bija pērkami cilvēki.” “Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija”.
http://www.jumava.lv/media/k2/items/cache/f3051eb70b962b646ad926757115bce0_S.jpg
0
edge_indran > gundega13 19.05.2015. 23.34
——gundega13 Man tomēr Krupņikova grāmatā pārsteidza viņa okupācijas traktējuma intonācijas …..
===============================================================================
Nekā pārsteidzoša, zinot par paša P.Krupņikova nostāju 1940.g.:
“Neapmierināts ar autoritārās valdības īstenoto minoritāšu
tiesību regulāciju, jaunais Pēteris Krupņikovs saistījās ar nelegālo
komunistu atbalstītāju Sarkano palīdzību (MOPR), 1940. gadā – ar komjaunatni.” http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2009_files/1numurs/L_Dribins_P_Krupnikovs_LVIZ_2009_1.pdf
0
Mārtiņš > gundega13 20.05.2015. 10.57
> gundega13
Jums taisnība, ikviena cilvēka atmiņas ir manipulācija ar pagātni. Tas ir atmiņu autora attieksmes jautājums. Krupņikovs nav mēģinājis pasniegt sevi kā varoni vai cietēju, godīgi definējot savu “ārpusnieka” skatu. Būtu dīvaini, ja cilvēks, kas pats darbojās komunistu pagrīdē, savās atmiņās mēģinātu “atmaskot” Vili Lāci vai kādu no laikabiedriem. Tas, ka Krupņikovs to nav darījis, runā viņam par labu. Un, atšķirībā no Mavrika Vulfsona, kurš visu mūžu – līdz 1988.gadam – rakstīja ievadrakstus par starptautisko stāvokli un “atmaskoja Rietumu imperiālismu” no padomju varas viedokļa, Krupņikovs izvēlējās akadēmiska vēsturnieka, nevis politiskā komentētāja ceļu. Tad kurš no viņiem vairāk atbalstīja padomju režīmu?
0
edge_indran > gundega13 20.05.2015. 11.55
——-Mārtiņš:”(..) Krupņikovs izvēlējās akadēmiska vēsturnieka, nevis politiskā komentētāja ceļu. Tad kurš no viņiem vairāk atbalstīja padomju režīmu?”
===============================================================================
Abi 1940.g. revolucionieri degradējās par kontrevolucionāriem – abi nodeva režīmu – abus tagad slavē šodienas elite:
“(..) resursi palika to aprindu rokās, kas tos pārvaldīja jau Latvijas PSR laikā. Izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienības finanšu līdzekļus un agrāko kontaktu tīklu, padomju laika konformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos. Tie pirmām kārtām domāja par savas labklājības nodrošināšanu, nevis valsts un tautas interesēm. Tieši viņi demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brīvā tirgus ekonomiku, un diktēja visai sabiedrībai sev vien izdevīgus noteikumus. Lielā tautas daļā tas radīja rūgtumu, kas pārauga neticībā savai valstij.”
Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa Saeimas 2015.gada 4.maija svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/23408-saeimas-priekssedetajas-inaras-murnieces-runa-saeimas-2015-gada-4-maija-svinigaja-sede-par-godu-latv
0
gundega13 > gundega13 20.05.2015. 17.52
Mani neinteresē, kurš atbalstīja vairāk vai mazāk padomju režīmu, man šķita dīvaini, ja UZSVER, ka Latvija sarūpē valdību tikai no bezpartejiskajiem un nabaga Rietumi pat neko nevar uzsākt šī iemesla dēļ, bet noklusē Lāča faktoru. Kas tur vairs ko viņu atmaskot, viss tak zināms. Un tas bija pārsteidzoši, jo grāmatas autors bija arī mans pasniedzējs un šādas virāžas, pat zināms revanšisms atsevišķos jautājumos nebija manāms.
0
edge_indran > gundega13 20.05.2015. 18.25
———
Kas tais 20.gs. dzirnās malās, tam bij’ baigās virāžas jāveic. Daudzi tajās nespēja noturēties:
“KGB virsnieks Imants Lešinskis, kurš pārgāja uz ASV specdienestiem, raksturoja P.Krupņikovu kā liela kalibra…….”
Indulis Ronis, līdz 2010. gada 18. novembrim arī LU profesors un akadēmiķis (Atklāta vēstule…./3.NEPIEDEROŠAS PERSONAS ZINĀTNES PASAULĒ)
http://ronis-againstglobalterrorists.blogspot.com/2010/11/mates-asaras-ir-svetas-atklata-vestule.html
0
edge_indran > gundega13 20.05.2015. 18.33
——-gundega13 Mani neinteresē,……
===============================================================================
Vajag painteresēties – cik liels 1940.g.17.jūnijā bija tas pūlis, kas pēc aplenkuma stāvokļa izsludināšanas Rīgā atklāti atbalstīja Kr.Ulmani – , tad par “Lāča faktoru” nenozīmīgumu nebūs jābrīnas:
“Plkst. 16.00 K. Ulmanis dodas braucienā pa ielām ar sekretāru un adjutantu vaļējā automašīnā, Marijas ielā saucieni no pūļa „Lai dzīvo Latvija!”, „Lai dzīvo prezidents!” http://www.irir.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums
p.s.
Te ir 1940.g.17.jūnija liecinieka stāstītais:
“Ulmaņa krustdēls” http://www.ir.lv:889/2011/4/27/ulmana-krustdels
0
edge_indran 19.05.2015. 14.07
——–Mārtiņš Mīntaurs:”Bieži politika ir izmantojusi vēsturniekus un viņu radītos stāstus saviem nolūkiem.”
===============================================================================
Nav politikas, nav vajadzības tērēties – īpaši priekš “pus-vēturniekiem”, kuri atbilžu vietā sāk uzdot jautājumus (sk. virsrakstu).
M.M. raksts atsauc atmiņā teicienu par “labo kurpnieku un caurajām kurpēm”:
“Latvijas vēstures zinātne atrodas kritiskā stāvoklī”
Vēstures nozares degradācija notiek jau gadiem, jo nepietiekamā valsts finansējuma dēļ tā nav spējusi pilnvērtīgi attīstīties un izmantot savu potenciālu. Vēsturnieku sabiedrība jau vairākkārt norādījusi uz pastāvošajām problēmām un tūlītēju nepieciešamību tās risināt.
http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/263665-latvijas-vestures-zinatnes-apburtais-aplis/
1
ierados > edge_indran 19.05.2015. 14.10
“… kuri atbilžu vietā sāk uzdot jautājumus…”
Vecais pridurok, tev viena atbilde: “krasnī, prekrasnī” un nekādu jautājumu!!
0
not mii 19.05.2015. 11.37
raksts tik garš un intelektuāls ka apjuku. Kas tad tie vēsturnieki ir – podlaižas, roklaižas, vai brīvie ērgļi, kas dzīvo alās un pārtiek no savas gaismas?
1
0
0
Atbildēt
@ierados > not mii 19.05.2015. 13.32
Raksta lasīšana neprasa vairāk laika kā hokeja spēles noskatīšanās. Taču jāsamierinās, ka IR’sis nav sporta halle. Ja nu vienīgi mača laikā atrubījās un beigās jāprasa: “kāds bija rezultāts?!”
0