Kā atbalstīt Latvijas pārtikas ražotājus?

“Pērc Latvijas produktu” – ceļš uz nekurieni. Patiesībā bezkaunīgs sauklis, jo paredz, ka valstis – Latvijas produktu importētājas – nerīkosies tikpat savtīgi, tas ir, neveiks jebkādu līdzīga veida protekcionistisku darbību savās mājās . (No exporta mēs ta it ka netaisāmies atteikties, jo maziņš tas mūsu tirdziņš).

“Pērc Latvijas produktu” = “Mans ir mans, bet tavs – uz pusēm”.

Nesanāks – nav jau poļi un leiši nekādi vientieši.

Vienīgais racionālais sauklis būtu – “Pērc to produktu, kam kvalitāte atbilst cenai”.

Bet Latvijas ražotājam vienīgais ceļš ir celt darba ražīgumu.

un tām federācijām, savienībām, parlamentiem nauda kaut kā atrodās un diezgan prāva.

Ražot var tikai to, ko var pārdot. Tad kāds ir tas mūsu iekšējais tirgus, salīdzinājumā ar importa preču lielveikaliem? Nožēlojama parodija, nekas vairāk! Laikam takšu lielveikalu saimnieki labi maksā mūsu vietējai varai, ja viņi tik centīgi būvē lielveikalus, bet zemnieki spiesti tirgoties uz asfalta zem klajas debess. Atliek tikai sapņot par siltu un labiekārtotu paviljonu, kurā varētu zemnieki brīvi pārdot savus ražojumus gan tiešajā tirdzniecībā gan arī ļaut to darīt profesionāliem pārdevējiem. Šādā paviljonā varētu pārdot kā pārtikas tā arī nepārtikas preces.

Latvijas pārtikas ražotāji ir noslogoti ar visādām federācijām, padomēm, savienībām un velns zin kādiem vēl dārgi apmaksātiem birokrātu liekēžu bariem un visādiem plēsīgiem ārpakalpotājiem. Reālas, darbojošas kooperācijas nav, kas spētu nodrošināt stabilu kvantitāti un kvalitāti. Bez tās tirgu neatrast, ne ārpusē, ne iekšpusē.