CVK ļauj vākt parakstus tikai par daļu iesniegto Satversmes grozījumu

40

Komentāri (40)

Ojārs 14.05.2013. 21.58

Ēriks Nu jau Zatlers ar savu viesošanos Zaharjina jubeleumā noteikti būs uzspodrinājis apsūbējušo reformatoru slavu.
—————-
Zaptleram Zahrjina piedāvātais par budžeta naudu pirktais vinčuks mūsu zooprezim noteikti garšoja daudz vairāk nekā tas, ko viņš uz Puzi veda hūtainajam oligarham Lembergam…

0
-1
Atbildēt

0

ineta_rr 14.05.2013. 12.16

Un nekas nav mainījies, jau tagad mums ir tiesības izstāties no ES, tāpat kā būs jānodod tautas nobalsošanai visi likumprojekti, kas varētu samazināt LR neatkarību.

Izrādās, ka ne vienmēr – no Satversmes 68. panta: “Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.”

Atgādināšu, ka ar eiro ieviešanu tauta jau ir nobalsojusi, nekas būtiski nav mainījies.

+4
-2
Atbildēt

17

    Ieva Aile > ineta_rr 14.05.2013. 13.25

    Es kaut kā atceros,ka starp mūsu referendumu par iestāšanos ES un šodienas centieniem iestāties eirozonā bija vēl kāds sīkums,liekas,ka to sauca ”Lisabonas līgums”.Vai tad tas nemainīja ES dalības nosacījumus?Tur taču pieņēma arī to jauno ESM,vai ne?Es neatceros,ka par šīm izmaiņām būtu bijusi tautas nobalsošana.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > ineta_rr 14.05.2013. 13.38

    Ļoti žēl, ka lielai daļai cilvēku ir cauras atmiņas vai vispār nav intereses par valstī notiekošo, kamēr populisti viņus nesatracina, bet satracināts cilvēks ir akls un nemaz neredz, kas valstī notiek.
    Mēs 2003. gadā jau balsojām par ES ar Lisabonas līguma izmaiņām, tāpat kā mēs toreiz balsojām par eiro. Visi, kas interesējās par valstī notiekošo, to arī zināja. Kas bija par ignorantu, var vainot vienīgi paši sevi.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > ineta_rr 14.05.2013. 13.43

    Ko ko,2003.gadā???
    Lisabonas līgums (zināms arī kā Reformu līgums) ir starptautiska vienošanās, kuru parakstīja 2007. gada 13. decembrī Lisabonā ar mērķi mainīt Eiropas Savienības (ES) pārvaldes kārtību. Līgumu ratificēja visas Eiropas Savienības dalībvalstis un tas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Tas papildināja Līgumu par Eiropas Savienību (TEU, Maastricht; 1992) un Eiropas Kopienas izveides līgumu (TEC, Rome; 1957). Procesa gaitā TEC tika pārsaukts par Eiropas Savienības funkcionēšanas līgumu (angļu: Treaty on the Functioning of the European Union, TFEU).

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > ineta_rr 14.05.2013. 14.18

    Lisabonas līgums aizstāj noraidīto ES konstitūciju, kuru mēs apstiprinājām 2003. gadā, labāk palika? Bet protams, ka nepalika, jo neesam mēs vēl Krievijas guberņa. Centīsies tu vairāk, kā jau kārtīgs eiroskeptiķis un nacionālists.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > ineta_rr 14.05.2013. 14.28

    Es personīgi neko neesmu apstiprinājis,man neviens šādu iespēju nav devis.Un nav jābūt ne nacionālistam,ne eiroskeptiķim,ne Krievijas apjūsmotājam,lai ieraudzītu,ka no demokrātijas te nav ne smakas.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Ojārs > ineta_rr 14.05.2013. 14.29

    ex-diena-lasitaji
    ———————-
    Starp citu… Kāpēc jums niks daudzskaitlī? :) Pretendējat uz tiesībām paust visu ex_Dienas nozombēto lasītāju viedokli?

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > ineta_rr 14.05.2013. 15.14

    Tātad nebalsojāt par Latvijas pievienošanos civilizētajai pasaulei, nebrīnos.
    Daudzskaitlis tāpēc, ka esam vairāki.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > ineta_rr 14.05.2013. 15.24

    Daudzskaitlis tāpēc, ka esam vairāki.
    ________________________ un visi napoleoni, ķeizariskās majestātes, kā arī visādi citādi RP atbalstītāji…

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ojārs > ineta_rr 14.05.2013. 15.35

    Daudzskaitlis tāpēc, ka esam vairāki
    ————–
    varbūt esat nevis “ex-dienas lasītājI”, bet “vairāki ex-dienas rakstītājI”?… :)

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ineta_rr 14.05.2013. 15.36

    Vairākumā ir Dzintara -Urbanovica – Lemberga koalīcija, tur jau tā lieta.
    Spriežot pēc viņu atbalstītāju komentāriem, tie vairāk uzticas NVS un gribētu pievienoties rubļa zonai.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ojārs > ineta_rr 14.05.2013. 15.56

    Vairākumā ir Dzintara -Urbanovica – Lemberga koalīcija
    ———————–‘
    Divi jautājumi:
    1) Kā tas tā sanācis, ka “mūsu” tauta ievēlējusi šādu koalīciju?
    2) Vai koalīcijas partijas nav tās, kas piedalās Ministru Kabineta sastāva veidošanā un apstiprināšanā? Ilggadēja Satiksmes ministrijas ierēdņa Matīsa ievēlēšanas gadījumā bija pavisam cita koalīcija – V+ZRP+SC, vai ne? Starp citu – vai Matīss nebija viens no tiem, kuram bija laikus jāpamana topošā PV “afēra”?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ineta_rr 14.05.2013. 15.58

    Tur jau ir lielākā problēma, ka tauta savēl populistus.
    Matīsa un Lemberga gadījumi, tomēr, ir atšķirīgi.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Ojārs > ineta_rr 14.05.2013. 17.07

    Matīsa un Lemberga gadījumi, tomēr, ir atšķirīgi.
    ————–
    Arī saproti, ka šis likums radīts, lai vērstos pret vienu cilvēku?
    Starp citu, pret šo antikonstitucionālo likumu ir gan Tiesībsargs, gan politologs Ijābs.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > ineta_rr 14.05.2013. 17.50

    Jā, kur nu vēl ievērojamāki cilvēki par ZZS atbalstītu tiesībsargu un poļitruku, kuru ieraugot, jebkuram normālam cilvēkam gribat sviest ar tupeli pa TV. Tieši tādēļ ar nepacietību gaidu vēlēšanas, lai redzētu vai tiešām RP atbalsts tik zems, kā hūtainie “politologi” un mūžam nekļūdīgie “sabiedriskās domas pētnieki” mēģina pasniegt.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > ineta_rr 14.05.2013. 18.24

    Ak tad tauta savēl populistus,un šiem populistiem ir tiesības vieniem pašiem bez tautas ratificēt Lisabonas līgumu?!Es savulaik balsoju par iestāšanos ES,bet toreiz nelasīju nekādus līgumus un noteikumus,jo, tāpat kā daudzi iedomājos,ka Eiropa ir civilizēta apsolītā zeme,uz kurieni mums jāmūk no drausmīgā lāča par jebkuru cenu.Te nu esam,katru mēnesi,staigājot pa savu pilsētu, ieraugu arvien vairāk māju,kuru logi ir izsisti vai aiznagloti ar dēļiem.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > ineta_rr 14.05.2013. 20.49

    Nu jau Zatlers ar savu viesošanos Zaharjina jubeleumā noteikti būs uzspodrinājis apsūbējušo reformatoru slavu.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ojārs > ineta_rr 14.05.2013. 21.52

    hūtainie “politologi” un mūžam nekļūdīgie “sabiedriskās domas pētnieki” mēģina pasniegt
    ——————–
    kurš no apzīmējumiem ir tēmēts Ijābam? :)))
    Viņš ir no hūtainajiem? :))))))

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

janiso22 14.05.2013. 11.59

“73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.” (LR SATVERSME).

+4
-2
Atbildēt

10

    Ieva Aile > janiso22 14.05.2013. 13.16

    Jebkādus līgumus ar ārvalstīm?Ja,teiksim,rīt valdība noslēgtu līgumu ar Krieviju par pievienošanos KF,tauta nedrīkstētu iebilst?

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > janiso22 14.05.2013. 13.41

    Izlasi Satversmi, Latvijas neatkarības izmaiņas iespējamas vienīgi ar tautas referendumu. ES, kurā esam iestājušies, līgumi ir izņēmums, kur referendumu rīko tikai pēc Saeimas vairākuma iniciatīvas.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > janiso22 14.05.2013. 13.47

    Vai tad ESM nosacījumu pieņemšana,kas obligāta eirozonas valstīm nav neatkarības izmaiņas?
    ”Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM) (angļu: European Stability Mechanism) ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, kurš aizstās īslaicīgos Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu. Līgums par ESM stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas dalībvalstis, kas pārstāv 90 % kapitāla saistību (kopā 0,7 triljoni eiro), ES ir nostādījusi mērķi panākt to līdz 2012. gada jūlijam.[1]

    Latvijas Saeima 2012. gada 9. martā gandrīz vienbalsīgi ratificēja Lisabonas līgumam izdarītos papildinājumus par ESM.[2] Latvija nav pakļauta ESM, kamēr tā nav ieviesusi eiro. Tiek paredzēts, ka pēc eiro ieviešanas Latvijai būs 5 gadu laikā jāiemaksā fondā 186 miljoni eiro, maksimālā kapitāla daļa, kas pēc pieprasījuma būtu jāiemaksā Latvijai, būs, apmēram, 1,4 miljardi eiro.[3]

    Tiesiskais pamats

    Pamati ESM tika likti 2010. gadā pieņemot lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta papildināšanu pievienojot 3. punktu ar sekojošu tekstu:

    Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus
    —Eiropadomes 2010. gada 16. un 17. decembra secinājumi, 6. lappuse[4]

    Savukārt paša ESM tiesiskais pamats izriet no Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu, kas sākotnēji tika parakstīts 2011. gada jūlijā. 2012. gada februāri tika parakstīta jauna versija, kurā bija izdarītas izmaiņas, “lai to padarītu efektīvāku”.[5]

    Tiek sagaidīts, ka 2012. gada versija būs tā kas tiks virzīta ratifikācijai.

    Atšķirībā no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSF), kas pēc juridiskā statusa bija Luksemburgas likuma pakļautībā reģistrēta privāta firma, ESM būs subjekts “starptautiskajām tiesībām” (international law), kas izriet no Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu, kas savukārt ir pamatots uz grozījumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantā.[6]

    Paredzēts, ka ESM baudīs pilnīgu imunitāti no lēmumiem, kas izdarīti atsevišķu valstu likumdošanu līmenī.[p 1][p 2][p 3]
    Kritika

    Kritiķi uzskata, ka ESM gandrīz neierobežotās pilnvaras konfliktē ar atsevišķu valstu un to likumdošanas suverenitāti.

    Igaunijas tieslietu kanclers Indreks Teders, kurš lūdzis Igaunijas Augstākajai Tiesai izvērtēt ESM Līguma atbīlstību Igaunijas Konstitūcijai, izteicies, ka “[Igaunijas] parlamentam nav tik daudz pilnvaru, lai viņi lemtu par to vai Igaunijai būs ‘neatgriezeniski un bezierunu kārtībā'[p 4] jāiemaksā glābšanas fondā, iespējams, vairāk nekā miljards eiro uz noteikumiem, kas [pēc ESM ratificēšanas] būs atkarīgi no kādas iestādes, kura neatrodas Igaunijā.”[7] European Radio Network spriež, ka gadījumā, ja Igaunijas tiesa tomēr atzītu ESM par nekonstitucionālu, ticamākais variants Igaunijai būtu izmainīt savu konstitūciju, lai pielāgotu to ESM.[8]

    Tāpat paredzēts, ka nākotnē ESM var vienpusēji lemt par pašreiz noteiktā kapitāla apjoma izmaiņām.[p 5]”

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > janiso22 14.05.2013. 14.12

    Es redzu, ka kādam ir problēmas ar teksta uztveri, tādēļ atkārtošu trešo reizi,atbilstoši Satversmei ES līgumi ir izņēmums, referendumus par tiem rīko tikai pēc Saeimas vairākuma iniciatīvas.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > janiso22 14.05.2013. 14.24

    Ak tad ar Eiropas savienības līgumiem Latvijas neatkarību var apšķibīt bez ierobežojumiem,tur tauta lai stāv klusu…Atliek vienreiz dabūt iekšā tai organizācijā ar referendumu,kurā svarīgi nosacījumi tiek smalki ieslēpti likumu paragrāfos,kurus lielākā daļa ,protams, nelasa,pēc tam jānomaina organizācijas iekšējie nosacījumi bez tautu piekrišanas,un lieta darīta!Nu smalka gan organizācija tā ES,es viņai tā uzticos,nu tā uzticos pēc šīm izdarībām …!

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > janiso22 14.05.2013. 15.34

    Mums ir parlamentarā demokrātija un Satversme, ja reiz tauta ievēl savus pārstāvjus, tad tiem ir zināmas tiesības un zināma vara un atbildība, un galīgi ne viss jālemj referndumā, it sevišķi, ja tādi bezatbildīgi politiskie spēki kā NA, ZZS un SC tos referendumus var ierosināt tikai ar mērķi pacelt savu reitingu vismazāk izglītotā un kompetentā vēlētaja vidū.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    Ojārs > janiso22 14.05.2013. 15.43

    galīgi ne viss jālemj referndumā,
    —————
    galīgi ne viss, bet svarīgi jautājumi noteikti. ŠVeice arī ir parlamentāra valsts, bet tur neviens neapšauba referendumu pamatotību pat par nenozīmīgiem jautājumiem.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > janiso22 14.05.2013. 15.57

    Latvija nav Šveice, katrai valstij savas tradīcijas, bez tam Šveices sabiedrība, jādomā, politiski nedaudz izglītotāka par Latvijas sabiedrību, un tai ir gadsimtiem ilga demokrātijas pieredze, bez tam vairākumā dem. valstu nav, kā Šveicē, un tiešās demokrātijas ir daudz mazāk, par tādām lietām, tomēr, jālemj kompetentiem cilvēkiem.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Ojārs > janiso22 14.05.2013. 17.32

    Šveices sabiedrība, jādomā, politiski nedaudz izglītotāka … par tādām lietām, tomēr, jālemj kompetentiem cilvēkiem.
    —————————-
    Tu jau runā tā kā Kalvītis – “jūs mūs ievēlējāt, tagad 4 gadus pastāviet pie ratiem, kvaukšķi”. Bet ne velti agrāk balsoji par TP…. :)

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > janiso22 14.05.2013. 18.11

    Dzeri,Protams,ka mums ir ”kārtīga” parlamentārā demokrātija ar ”kā var nesolīt”,balsojiet par mums,jo citādi tie tur sliktie tiks pie varas un tad jūs vellu redzēsiet!Ak tad vēlētāji muļķi…!?Bet varbūt tāpēc muļķi,ka balso par mazāko ļaunumu,par meļiem,kas sola vienu,bet pēc vēlēšanām dara pretējo?Vēl ir ļoti liels jautājums,kuram var uzticēties vairāk -tautai vai tās ievēlētiem ”priekšstāvjiem”.Un kur ir kāda aptauja,kāda statistika par to,cik un kuri grib pievienoties rubļa zonai?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Aija Neļķe 14.05.2013. 10.55

CVK lēmums ļaut vākt parakstus par grozījumiem Satversmes 68.pantā ir pareizs. Šie grozījumi ir pamatoti un juridiski korekti, paredzot tautas tiesības lemt par izmaiņām ES dalības nosacījumos.

Tautai ir jābūt tiesībām lemt par ES jautājumiem!

+3
-11
Atbildēt

4

    Ojārs > Aija Neļķe 14.05.2013. 12.44

    Tautai ir jābūt tiesībām lemt par ES jautājumiem!
    ——————————-
    Interesanti – kas zem šī komenta liek mīnusus? Laikam jau tie paši lielākie demokrāti un liberāļi

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > Aija Neļķe 14.05.2013. 15.24

    Kārtējo reizi, Iesalnieks pateica ārkārtīgi “svaigu” domu, tiešām, kā par ko tik saturīgu un originālu var likt mīnusus!
    Kā parasti, Urbanovica un Lemberga partneri savādāk kā gatavu saukļu un lozungu veidā runāt nespēj, un, izņemot lētu populismu, neko vairāk nodemonstrēt nevar.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Ojārs > Aija Neļķe 14.05.2013. 15.50

    Iesalnieks pateica ārkārtīgi “svaigu” domu
    ————————
    Vai tad, ja doma nav svaiga, obligāti jāliek mīnuss? :)
    dzera49 komentos arī parasti nav nekās svaiga – vien tiek atgremotas ozoliņa safantazētās sazvērstības teorijas, atkārtoti sen apnikušie epiteti un gatavas klišejas.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > Aija Neļķe 14.05.2013. 16.02

    Starpība starp mani un Iesalnieku tāda, ka viņš ir viens no valdībā esošās partijas līderiem, es tikai parasts komentētājs.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam