Vecpiebalgas novada dome slikto ceļu dēļ valdībai pieprasa izsludināt ārkārtas situāciju
Saistītie raksti
Dzīve /
13. marts
Latviešu mērīšana
Radars /
5. aprīlis 2023
Radars Latvijā
Brīvdienas /
9. maijs 2022
Nepelnīti piemirstas vietas, kas pārsteidz
Komentāri (28)
disassociative 11.04.2013. 10.22
Par cik bieži braukāju ar auto pa Eiropu, tad redzu, ka pēc pievienošanās ES ceļu stāvoklis ir kardināli uzlabojies pat Polijā, bet Latvijā ceļi pa šo laiku ir tikai brukuši.
0
Ieva 11.04.2013. 01.46
Visi atkal ir tik šausmīgi gudri, zin kā jādara, kaut pat tuvumā nav stāvējuši ceļu būvei. Piemēram, garantijas laiks ir 5 gadi, ne divi. Un atkal nez kāpēc tiek domāts, ka kaut kas, valdība vai ceļinieki sēž uz naudas maisiem un ceļus neremontē. Ir jau ir. korupcija, bet tādi nav ne lielākā daļa ceļinieku, ne politiķu. Šaurpierītes domā, ka tādi ir visi..
Ja padejos gados miljardus ieguldītu ceļos, nez vai Latvija būtu no krīzes ārā. Tas ka situācija ir kritiska, nav apstrīdama, par to, ka tā ir jālabo, nav šaubu, taču pārmest Valdībai, ka tā ir upurējusi ceļa nozari, lai risinātu globālākas problēmas, es neņemos. Pie kam tieši ar savu nivelējošo attieksmi paši vien esam to panākuši. Valsts iestādēs vairs nav profesionāļu, tik ierēdņi, kas pārbīda papīrus. Tāpēc nav alternatīvu ideju, bet ir tikai gaidīšana uz finanšu ministrija, kas iedos naudu.
Pēc politekonomija dogmām jebkurai valstij ir trīs stratēģiskie virzieni- enerģētika, transports un sakari. Par sakariem tā kā nevarētu žēloties, kamēr pirmie divi ir galīgu dimbā. Ceru (bet negāžu žulti jau tagad), bet ceru,ka valdība to dzirdēs un darīs. Moš neindeksēs pensijas jau šogad, bet labos ceļus. Un atvainojiet, populistiskās prasības par zagļu salikšanu cietumos, ir tikai lozungi, jo, lai to izdarītu vajag konkrēti kur, ko un cik. Citādi tāda plika lozungu saukšana vien sanāk.
1
Ansis > Ieva 11.04.2013. 10.04
Lielā mērā piekritu Ķīpam.
Protams, ka korupcija un zagšana ir un tās ir jāmazina.
Ir arī milzu problēma ar iepirkumu sistēmu, kur daudzos gadījumos ir palicis tikai “lētākās cenas” kritērijs – rezultāta konkursus uzvar firmas, kurām nav pat viens strādnieks – tad viņi ņem apakšuzņēmējus – izdara tik daudz, cik par to naudu var izdarīt, saņem naudu un tad pamet. Firmu likvidē un taisa jaunu un piedalās nākošajā konkursā. Savukārt pasūtītājs nevar pabeigt projektu laika un spiests zaudēt ES finansējumu.
Bet tie visi tomēr ir sīkumi, salīdzinot ar milzīgo neatbilstību starp piešķirto finansējumu un normālai uzturēšanai nepieciešamo.
Un runa nav tikai par ceļiem – līdzīgi ir ar veselības aprūpi un daudzam citam jomām.
Ir milzīga neatbilstība starp finansējumu (mūsu saražoto un ES piešķirto) un mūsu vēlmēm. Un manuprāt – šo 20gadu laika esam par daudz novirzījušies uz “komfortu”, uzaudzejuši milzu nevienlīdzību un nevajadzīgi strauji pacēluši dzīves dārdzību. Vajadzēja daudz vairāk uzmanības veltīt valsts uzkratās vērtības racionālai saglabašanai (letak ir saglabāt ceļu, nevis ļaut sabrukt un tad rekonstruēt) un ražošanas attīstīšanai, vienmērīgas, sabalansētas un daudz vienlīdzīgākas ekonomikas veidošanai.
Un pensiju indeksācija situāciju nekādi neuzlabos – problēma ir tā, ka turīgā elite un nesaprātīgie kredītņēmēji nesamērīgi ceļ patēriņu un attiecīgi ceļ cenas un dārdzību – bet valsts nekādi nespēs šo dārdzības kāpumu kompensēt pensionāriem un mazturīgajiem, jo kopejais ražīgums nav tik daudz cēlies.
Domājat ka Krīze ir beigusies? Ļaunie oligarhi padzīti un tāpēc tagad viss būs labi? Nē! Pamatos nekas nav mainījies. Dzīves dārdzība turpina augt, paši turpinam grimt parādos un neatbilstība starp vajadzībām un valdības iespējām turpina paplašināties.
Ir kardināli jāmaina ekonomika – ir jamazina cilveku tiesības ar nesaprātīgu rīcību pazudināt sevi un graut Latvijas ekonomiku! Jamazina privātperonu kreditrēšana, jāmazina imports, ES fondi jāvirza nevis ērtībām (veloceliņi, ceļojumi, invalīdu uzbrauktuves …), bet gan jāveicina ražošana (infrastruktūra ražotājiem) un jāmazina bezjēdzīgi tēriņi (jāsiltina ēkas, jāremontē ceļi, kamēr pietiek ar virskārtas pārklāšanu) utml
0
Signija Aizpuriete 10.04.2013. 11.39
——–
J.Stradiņš, akadēmiķis:
“Tagad jau visa politika vērsta uz to, lai latvieši, kuri grib kaut ko sasniegt, emigrē” (IR, 28.03.2013)
P.Strautiņš, “svensonietis”:
“Samazinās cilvēku nīkšana vietās bez attīstības perspektīvām, taču tas arī ir signāls, ka novadiem, kurus izaugsme līdz šim nav apciemojusi, tās gaidīšana kļūst arvien bezcerīgāka.” (IR, 09.04.2013)
http://www.youtube.com/watch?v=NqHIt9jFAcw
Gatavojas vērienīgi atzīmēt LTF jubileju
0
janazakovica 10.04.2013. 11.31
tad jau visa valsti jaizsludina arkartas stavoklis
0
Signija Aizpuriete 10.04.2013. 10.59
—— Piebaldzēni prasīs izsludināt ārkārtas stāvokli sabrukušajā ceļa posmā ============================================================================ Prasīs?! Ar dziedāšanu un dejošanu 4. maijā?
Imants Kalniņš: Latviešiem vienmēr bijis “uz muižu skriešanas” komplekss http://www.youtube.com/watch?v=10D0TZ2X-_k
0
ligakalnina 10.04.2013. 10.19
Un, galvenais, ka “tiesiskuma koalīciju” tas neintersē, tā uzskata, ka viss ir kārtībā.
Jo nekas netiek darīts pat, lai novērstu šo blēžu monopolu Latvijas ceļu būvē, un radītu apstākļus, lai te var ienākt arī ārzemju kompānijas, kas uztaisīs divreiz lētāk un simtreiz labāk.
Laikam jau, kādam augstajās politiskajās aprindās tāda sistēma ir izdevīga.
1
Signija Aizpuriete > ligakalnina 10.04.2013. 10.47
——-
“Dziesmotā jampadrača” propagandistu uzskati nav mainījušies. Mācās, “auseklīši”, mācās piebaldzēni, jo pus-miljonu “liel-dropei” LTF 25 jau pamatoti piešķira:
“Lai cik nīgri daži vērtē Latvijas ikdienu tagad, LTF dibinātāji, ja 1988.gadā būtu gaišreģi, pēc gadsimta ceturkšņa pieceltos kājās un ilgstoši gavilētu par savu brīvo valsti.” Dainis Īvāns
http://www.ir.lv/2012/10/9/bagataka-maizes-kumosa-del-ltf-nedibinaja
0
austrisv 10.04.2013. 10.02
Piekrītu Džerim, bez tam uzradušās tik daudz jauno ceļu taisītāju miljonāru firmas, kuras par uzskrullētām cenām uz 1 km ir pataisījušas mūsu ceļu būvēšanas izmaksas neiedomājami augstas , bet jaunbūvēto ceļu kvalitāte ir zem katras kritikas.
Vai tas ir normāli, ka garantija jaunbūvētajiem ceļiem ir tikai 2 gadi. Praktiski kā elektroprecēm, ne kā pamatlīdzekļiem. Tāpēc tā arī ir.. Cik nesen te viens ceļu būvnieks pārbaudīja asfalta kvalitāti, bet ar ko tas beidzās? Viss muļķu zemē kārtībā- tā konstatēja a/s Latvijas valsts ceļi!
Ar tādiem ceļu uzraugiem tālu tikt viss nevarēs. Taisnība, ka pa mūsu ceļiem braukā pārkrautās fūres un baļķvedēji, un tad jau nav arī ko brīnīties, ka darbs viss par velti. Bez tam šogad jau nu klimatiskie apstākļi arī ir par sliktu ceļiem un šosejām. pa dienu plusi mazliet, bet naktī tie sālsūdeņi piesalst un plēš asfaltu .
5
ineta_rr > austrisv 10.04.2013. 10.44
Sāls šķīdums ir pašu radīta problēma, ja ceļus mehāniski tīrītu un kaisītu ar attiecīgas frakcijas granti nevis cītīgi iesālītu, nebūtu katru gadu jāatkārto pionieru fizikas pamati jeb kā pāršķelt akmeni. Sevišķi dīvaini ir tad, kad zemākas nozīmes ceļus spēj izšķūrēt un pat nofrēzēt ledu, bet valsts ceļus obligāti vajag iesālīt, jo laikam kaut kādi MK saistošie noteikumi valsts ceļus pieprasa notīrīt līdz asfaltam vai tuvu tam, ko pa lēto var vienīgi ar sāli.
0
lebronj2356 > austrisv 10.04.2013. 11.09
Ne visi brauc ar šipiem, lai atļautos vizināties pa sastampātu sniegu – sāls diemžēl mūsu klimatam ir piemērotākais risinājums pret atkalām, utt. Granti kaisīt var – tikai ir jāparēķina, cik tās mantas vajadzēs ievest….
0
Ansis > austrisv 10.04.2013. 12.50
Sāls būtu jāaizliedz! Domāju, ka lētāk tomēr būtu nopirkt ziemas riepas, nevis šī nemitīgā cīņa ar rūsu.
0
Ansis > austrisv 10.04.2013. 13.02
Piedevām – es nebraucu ar šipiem (jo ar tiem pa Rīgas bruģi nevar pabraukt) – lietoju mīkstas ziemas riepas.
Bet sāls rada viltus drošības sajūtu – kad nu tomēr tā atkala ir un ceļa uzturētājs nav paspējis laikā nokaisīt, tad visi grāvji pilni ar pilsētniekiem, kas nezin, ka ceļš mēdz būt slidens.
0
ineta_rr > austrisv 10.04.2013. 15.26
Es pagaidām nekad mūžā neesmu braucis ar auto, kam būtu radžotas riepas, bet jaunās ziemas riepas droši vien ņemšu ar radzēm, jo vismaz piektdaļu no visiem ziemas kilometriem sanāk nobraukt tieši pa laiku ceļiem, uz kuriem frēze ir retums, bet grants – luksuss, ko pa retam izber lielākajos krustojumos.
Ja tā ir tik liela problēma, var CSN ziemas riepas aizstāt ar obligāti radžotām ziemas riepām, kas, cik zinu, tā jau ir lielākajā daļā Skandināvijas, lai gan viņi vienalga ceļus apstrādā ar granti. Un bruģis reālu bīstamību rada vienīgi uz tiltiem, kur to vajadēja pirms gadiem 40 aizstāt ar kaut ko 20. gs. atbilstošu. Vecrīgā, droši, nav man žēl, bet uz Gaisa tilta ar tā leņķi un satiksmes intensitāti bruģis ir kaut kas tik ārprātīgi stulbs, ka vārdos nevar izteikt pat 5% no šausmām, kādas pieredz pa to braucošie šoferi. un vēl Gaisa tiltu vajag paplašināt līdz 2 joslām katrā virzienā, jo otra tāda pudeles kakla Rīgā varētu arī nebūt.Ja tik ļoti gribas bruģi, var taču uzlikt mūsdienu bruģi, kas vismaz ir līdzens un laikam labākām saķeres īpašībām par gadsimtiem pulētiem akmeņiem.
0
ligakalnina 10.04.2013. 08.44
Latvijas korupcijas, valsts izzagšanas, un totāla nesaimnieciskuma sekas.
0
ineta_rr 09.04.2013. 22.09
Principā apakšā redzamais ir tas, ko es uzrakstīju sākumā, bet svarīgāko vispirms.
Vajag paskatīties, kas pa tiem ceļiem brauc, kāpēc citviet ir pārdesmit gadus veci asfaltbetona kolhozu ceļi, kas vēl tagad ir labāki nekā dažs labs 2012. gada brīnumprojekts tūlīt pēc pabeigšanas? Pus-muļķi un demagogi teiks, ka tad mācēja būvēt, bet reāli ir kāds ārkārtīgi svarīgs aspekts, par ko amatpersonas nekad nerunā – kravas auto, konkrēti lielie baļķvedēji un citi brīnumi, kurus piedevām nereti pārkrauj. Tiem ceļiem, kas ir labi saglabājušies parasti ir kopīgas divas lietas – asfaltbetons nevis asfalts kā segums un tas, ka tie neatrodas uz mežu izciršanas un tranzīta maršrutiem, turklāt par pirmā nozīmību es nedaudz šaubos.
Reāli tranzīta un mežistrādes nozare pelna uz valsts rēķina, jo ceļus bojā viņi, bet maksājam mēs. Turklāt šī nesamērība izmaksās ir tā, kas padara dzelzceļu vēl nerentablāku, kas izraisa vēl lielāku ceļu slodzi, jo to, ko vajadzētu vest pa dzelzceļu, tā vietā ved ar kravas auto. Ja būtu atbilstoši izrēķināts ceļu nodiluma nodoklis, vieglajiem auto tas būtu faktiski formāls, jo relatīvie ceļam nodarītie bojājumi atkarībā no ass slodzes ir 4. pakāpē!!!! http://www.pavementinteractive.org/article/equivalent-single-axle-load/ Rezultātā pat salīdzinoši viegla kravas auto radītie bojājumi ir tūkstošiem reižu lielāki nekā vieglā auto radītie, turklāt kravas auto brauc daudz vairāk par vairumu vieglo auto, kas nozīmē, ka ārpus laika zoba un, piemēram, radžu izraisītajiem bojājumiem, absolūtais vairums ceļa bojājumu no nolietojuma ir no kravas auto un autobusiem. Šeit rīdzinieki var atcerēties kaut vai autobusu pieturas uz 13. janvāra ielas, pie kurām un arī citviet uz 13.janvāra ielas, kur kursē neskaitāmi autobusi, asfalts tika izspiests no ceļa seguma ārā, veidojot asfalta vaļņus, kurus regulāri frēzēja līdz laikam vairs nebija atlicis, kam tikt izspiestam ārā.
Gāzi grīdā, peļņa lielajiem tranzīta biznesmeņiem, kurus par sasniegumiem ceļu gandēšanā apsveic visi, ieskaitot premjeru, bet maksā par to tauta.
Un kā ar grants ceļiem? Sakiet ko gribiet, bet tomēr kaut gandrīz pilnīgi sabrucis asfalts vienalga ir labāks par gandrīz jebkuru grants ceļu, ja vien tas nav svaigi greiderēts un arī tad ne vienmēr, piemēram, lietus laikā var rasties dubļi līdz ausīm, bet sausā laikā pa gaisu iet putekļu mākoņi un divu īkšķu resnuma grants gabali, cik reizes neesmu redzējis tādus atlecam no auto priekšas, samainoties ar kādu džigitu. Vienreiz pat izsita stikla virspusē krāteri, bet par laimi plašumā neiet, un nav arī tieši šofera redzes zonā, tādēļ CSDD neko nesaka. Tad vēl man pa ceļam ir asfaltēti ceļi, uz kuriem noteiktos posmos atkušņu laikā katru dienu rodas jaunas bedres, kuras turklāt ir pietiekoši dziļas, lai, neuzmanīgi braucot, ātri vien salauztu atsaites. Tad vēl mums uz vairākiem ceļiem ir, šķiet, neplānoti izveidoti reversie guļošie policisti, kas liek nepamatoti sabremzēt no šosejas līdz pilsētas ātrumam un tad atpakaļ, tērējot degvielu, turklāt vienreiz uz cita ceļa nepamanīju tādu un rezultātā vienā piegājienā divas jaunas atsaites un krēsla atzveltnes leņķa regulēšanas mehānismam viens zobs pagalam.
Nepārprotiet, ceļš uz Madonu ir priekš tā virziena un nozīmes negaidīti slikts, bet vispār trakākus piemērus atrast nav grūti, kaut vai Mālpils reģionā. Starp citu, aizbrauciet uz turieni tagad atkušņa laikā, nekad neaizmirsīsiet, kāpēc to sauc par Mālpili! Ja iespējams, paņemiet gan līdzi vinču.
7
dzintarz > ineta_rr 10.04.2013. 10.16
Patiešām! Vajag baļķvedējiem tādu nodokli, lai lētāk būtu pludināt pa dabiskām transporta artērijām – upēm.
0
ineta_rr > ineta_rr 10.04.2013. 10.33
Pilnīgi pieteiktu, ja pārietu uz dzelzceļu – mazāks vides piesārņojums, lētāk, nebojās autoceļus un dzelzceļam būs par ko attīstīties,lai vilcieni varētu pārvietoties vēl ātrāk un mazāk vai pat nemaz netraucētu auto satiksmi.
0
lebronj2356 > ineta_rr 10.04.2013. 11.06
Par tiem smagajiem – savarīgs jau ir spiediens uz laukumu – domāju, ka, ja ņemtu vērā tādu lielumu – ne tuvu nebūtu kritiski piesauktās 1000 reizes smagajiem, visi riteņi viņiem ir praktiski dubultie, pie tam saskaiti cik tāda baļķiniekam asis ir. Domājams veca volga ar šaurām riepām bojā asfaltu tikpat daudz…
Par tiem grants ceļiem gan neteiktu, ka sūdigs asfalts ir labāks par granteni. Pabrauc par LVM veidotiem grants ceļiem – vieni no labākiem Latvijā, ja pateicīga vasara, ne salīdzināt ar bedrainiem šoseju gabaliem.
Cik tad mums to dzelzceļu ir ? Pāris līnijas pa kurām tāpat jau intensīvi braukā cisternas un pasažieru vilcieni, bez tam līdz tam dzelceļam arī ir jānonāk – neviens arī neatgriezīsies XIX gs. un nesāks pludināt baļķus pa upēm – tur jau mazie zaļie priekšā ar HESiem ! Šīs idejas ir absurdas!!!
Valstij nevajag traucēt meža nozari, kas būtībā ir viena no galvenajām, kas mums vispār ir, bet gan iegūto naudu no akcīzes un ceļa nodokļa ieguldīt tur kur tā paredzēta – proti ceļos un transporta infrastruktūrā(sabiedriskais), nevis izšķidināt kopējā kasē. tas ir viens otrs – ceļu būvniekus ar derētu papurināt par brāķiem un pārmaksām. Trešais ir tas, ka piemēram Rīgā, jāsak betonēt sabiedriskā transporta pietuvietas – dažviet rises ir vnk nenormālas. Ķīpsalā to izdarīja – ir OK !
0
Signija Aizpuriete > ineta_rr 10.04.2013. 11.24
——–Krix:”(..)
Valstij nevajag traucēt meža nozari,……..”
============================================================================
Valstij (valsts pārvaldei) vajag turpināt apgūt ES fondus, lai lieki netraucētu Vecpiebalgas novadam sekmīgi “attīstīties” – t.i., turpinātu 1990.g.4.maijā sākto LV iedzīvotāju “atgriešanos Eiropā”.
Akadēmiķis J.Stradiņš jau zīmīgu secinājumu izdarījis:
“Tagad jau visa politika vērsta uz to, lai latvieši, kuri grib kaut ko sasniegt, emigrē.”
http://www.ir.lv/2013/3/27/trukst-antinu
0
dzintarz > ineta_rr 10.04.2013. 11.32
Krix – tur jau mazie zaļie priekšā ar HESiem!
=========
Mazajiem Zaļajiem ar kārtīgu plostnieku baļķi pa aizsprostu!
Pakāpeniski jāpāriet uz grants ceļiem!
Šļoserim nemaksāt!
0
Ansis > ineta_rr 10.04.2013. 12.41
Par to, ka smagie bojā vairāk – piekrītu. To, ka smagās kravas būtu labķā vadāt pa dzelzceļu- piekrītu.
Par to ka grants ceļi sliktāki par asfaltu – galīgi nepiekrītu.
Ja grants ir kvalitatīva (bez māla), tad dubļi ir tikai īsu brīdi pavasara atkušņa laikā. Un ja ceļu regulāri greiderē pēc lietus, tad ceļu var uzturēt gludu. Vienīgie mīnusi – putekļi vasarā un pavasara šķīdonis. Atbrauciet paskatīties Madonas novada Aronas pagasta grants ceļus – piemēram Madona-Zelgauska. Mums tas ceļš 99% laika ir daudz labāk braucams nekā Vecpiebalgas “asfaltētā” šoseja. Piedevām – tur sniegu šķūrē un sāli nekaisa – ziemā ceļš ideāls.
Par konkrēto Vecpiebalgas šoseju – problēma ir mazāk kravas auto, bet gan apstāklī, ka tas ceļa posms nav remontēts 50 gadus.
Ceļš bija beigts arī pagājšpavasar – bet pirms vasaras aizlāpīja bedrītes – ļoti nelīdzens, bet zinot bīstamākās vietas un nelietojot bremzes – un braucot tik ātri, lai riteņi nepaspēj iekrist bedrēs – varēja izbraukt nenolaužot riteņus. Bet pēdējās nedēļās es ar savu auto vairs nevaru to ceļu izbraukt – esmu pārvācies uz Pļaviņu šoseju.
0
ineta_rr > ineta_rr 10.04.2013. 15.15
Tajā mājaslapā par salīdzinošajām slodzēm ir aprakstīts, iespējams gan citā sadaļā, arī kā aprēķināt ceļam radītās slodzes, bet, cik atceros, tad asfalta tipa segumiem galvenā ir ass slodze un tur dubultie vai vienkāršie riteņi neko īsti nemaina, turklāt esmu pirms gadiem rēķinājis, ka, vismaz nepārsniedzot ražotāja specifikāciju un vienmērīgi izvietojot kravu, vairāk par kādām, šķiet, 8t uz asi nevajadzētu sanākt nevienam auto, lai gan jāatzīstas, ka manas zināšanas par seglu vilcēju svara sadalījumu ir ļoti minimālas.
0
Janka, Janic 09.04.2013. 19.56
šodien radiofonaa viens viedais , neieklausiijos , bet laikam no ceļu buuveetaajiem , skaidroja ka valstii 4000 km melnaa seguma ir sabrukšanas staavoklii , bet cik zinu ( redzams valsts ceļu uztureetaaju maajas lapaa) , to ir 80% no valsts ceļiem , Juus ko ņirgaajaties par saviem pavalstniekiem?…šis rumpis skandeeja , ka tas esot rupjš cilveektiesiibu paarkaapums , buutiibaa viņam taisniiba , es ikdienaa pavadu uz valsts ceļiem videeji 200 km , un viņam pilniibaa piekriitu , tas ir šdausminoši, ja nekas cits muusu valsti nepazudinaas , tad to izdariis muusu ceļi…
0