Latvija ceļu kvalitātes ziņā līdzās Āfrikas valstīm

32
⟵ Uz rakstu

Komentāri (32)

Sandris Maziks 07.03.2013. 10.10

Bronks
Pie korupcijas, kas pieckārtojusies Putina 12 gadu valdīšanas laikā, vainojami Jeļcina “ļihijie” deviņdesmitie.

0
0
Atbildēt

0

andris902 06.03.2013. 15.50

…par ceļu kvalitāti, neceļiem un mūžīgi trūkstošo finansējumu….Polijā un Lietuvā jau padsmit gadus tiek iekasēts auto tranzīta nodoklis – Latvija tam nav gatava joprojām…kravas vairs caur Latviju neiešot, pagriezīšoties citā virzienā, būšot zaudējumi, bla-bla-bla….nesakarīgas atrunas daudzu gadu garumā….

…allaž pārkrautie baļķvedēji, kas bojā ne tikai asfalta, bet piebeidz arī grants ceļa segumu….pārkrautās fūres jebkuros laika apstākļos, bet it īpaši vasarās, atstāj rises pat uz jauna ceļa seguma pāris mēnešos….

…ceļu būvniecība ir visienesīgākais bizness, jo asfalta “oderes” ieklāšana ir zelta vērts pasākums….asfalta seguma “noīsināšana” no vidusass tikai pāris centimetru platumā dod iespēju noasfaltēt pievedceļus uz priekšnieku mājām…vai….īsi pirms vēlēšanām – ceļus uz baznīcām (Šlesera reklāmas kampaņas)….pa sīkumam, pa niekam, pieverot acis, izliekoties nemanām, ar pārliecību par nesodāmību – mūsu ceļi vēl ilgi būs katastrofālā stāvoklī….

…neesmu dzirdējusi, ka kāds būtu par to atbildējis visu 20 gadu garumā…

+4
-1
Atbildēt

1

    Elīna Barkovska > andris902 06.03.2013. 20.41

    Un kas tad ir mainījies V.Dombrovska valdīšanas laikā? Zanei joprojām ļaunie Oligarhi, jeb to spoki pie visa vainīgi?:)

    0
    0
    Atbildēt

    0

Janka, Janic 06.03.2013. 15.11

kad biju nabadziigajaa Marokā ziemeļaafrikaa , mees priecaajaamies ka tur ceļi ieveerojami labaaki kaa pie mums , kaut tie nebuut nebija autobaaņi, bet parastas šosejas akuraat kaa pie mums pa joslai katraa virzienaa…

+3
-1
Atbildēt

0

Sanšains 06.03.2013. 14.54

nulle:
Varbūt tāpēc ka tur, piemēram, nepilsoņi var vēlēt pašvaldības?
============================================

Te ir viens skaidrojums, kas, manuprāt, ir nedaudz sakarīgāks par Jūsu piedāvāto:

“Valsts, kas atšķirībā no latviskā liderīgā un nenoteiktā „3″ pozīcijām, prot strādāt un izvirzīt stratēģiskus mērķus, sakārtot sistēmas un soli pa solim mērķtiecīgi virzīties tālāk. Tā kā Igaunijas dzimšanas diena (24.02.1918. = 27/9) nes „9″ vibrāciju – gudrāka par Latviju un vieglāku likteni.”
http://www.astrologi.lv/sakums/raksti/190/Petijumi/Latvijai-grutdienites-horoskops/

+4
-3
Atbildēt

0

Sandris Maziks 06.03.2013. 14.51

nulle
Igaunija godā savu teritoriālo integritāti, igauņi aizvāca no Tallinas centra civiliedzīvotāju masu slepkavas, marodiera un vecenīšu izvarotāja, aļoškas, istukanu, viņi ierāda nelegāļiem tiem pienākošos vietu, viņu prezidents nebrauc atsūkāt pasaules bīstamākam noziedzniekam.
Tad var atļauties dozētu plurālismu, Latvija to varēs tikai pēc pāris tūkstošiem izpildītiem nāvessodiem.

+4
-3
Atbildēt

0

dro 06.03.2013. 14.44

nulle. Varbūt tāpēc ka tur, piemēram, nepilsoņi var vēlēt pašvaldības?
____________________
Tas tomēr nekavēja šos dauzīt skatlogus Tallinā tāpat kā Rīgā, tikai vēl agresīvāk. Vai tu arī piedalījies hakeru uzbrukumā Igaunijas interneta tīklam?:)

+8
-3
Atbildēt

0

Sanšains 06.03.2013. 14.00

Jāveic dekolonizācija – tad ceļi uzreiz paliks gludi kā spogulis!!!!
==============================
Vai Jums ir grūtības saskatīt saikni starp sabiedrības kvalitāti (Igaunija mazāk sašķelta, mazāk iekrievota) un spēju funkcionēt efektīvāk?

Nu, labi, neatbildiet – redzu, ka ir grūtības!

+8
-5
Atbildēt

0

Sandris Maziks 06.03.2013. 13.48

Deģenerāt, krievu draudziņ, tādu kā tu, dēļ, dabū ciest arī homoseksuālisti, kuri nemaz nav tik agresīvi .

+5
-7
Atbildēt

0

alexander 06.03.2013. 13.30

Biedējošs, bet fakts. Manuprāt, Latvijas ceļu politikā būtiskākais ir pat nevis cik, bet gan kā tiek tērēti līdzekļi ceļu veidošanai un uzturēšanai. Neticu, ka šim mērķim nevarētu piesaistīt Eiropas finansējumu, ja reiz valstij pašai tā nepietiek, bet viss atduras pret finansējuma izlietojumu. Cik zināms, šajā nozarē konkursos nevinnē ārzemju kompānijas ar reputāciju un pieredzi, bet lētāks piedāvājums ar attiecīgu izpildījumu, kas arī ierindo Latviju ceļu kvalitātes ziņā līdzās Āfrikas valstīm. Kurās, starp citu, korupcijas indekss parasti ir viens no augstākajiem, bet ceļo tomēr labāki nekā Latvijā. Tas rada jautājumu – kā un vai vispār tiek vērtēta publiskā iepirkuma kvalitāte ceļu būvē pēc darbu izpildes? Jo ceļu kvalitāte tiešām ir drausmīga, braucējiem ir reāls zobu un mugurkaula bojājumu risks. Šajā ziņā uzskatāms ir Polijas piemērs, kur 2004.-2005. gadā autoceļi arī bija drausmīgi, braucēji varēja intensīvi klabināt zobus un kratīt galvas ceļa ritmā. Toties tagad Polija ir lielisks piemērs tam, kā valsts var uzlabot savus autoceļus, domājot par valsts nākotni ilgtermiņā un lietderīgi – un acīmredzot godīgi -izmantojot piesaistīto Eiropas finansējumu. Latvijas amatpersonu attieksme šajā ziņā vnk apstulbina – acīmredzot savu iedzīvotāju komforts un mobilitāte ir nesvarīgi, bet vismaz no peļņas viedokļa varbūt varētu izvērtēt to, ka Latvijai kā nelielai un tranzītā šķērsojamai valstij autoceļu kvalitāte ir izšķiroša.

+9
0
Atbildēt

7

    Andis > alexander 06.03.2013. 13.45

    Esmu dzirdējis, ka pie mums mūsu pašu dolomīta šķembas (kas lielas kravnesības ceļiem pēc definīcijas neder, varbūt derēja vienīgi applūdinātā Biržu karjera dolomīts pie Jēkabpils) maksā tikai nedaudz lētāk, nekā no Zviedrijas vestas granīta šķembas. Tas ir apmēram, kā pirkt vecu opeli par jauna mersedesa cenu.
    Ārvalstu ceļu būvētāji patiesībā noplāta rokas – smiltis un granti taču no Polijas nevedīsi, bet vietējie ceļinieki, kam karjeri pieder, karteļa cenas tā saskrūvējuši, ka šķiet, smiltīm drusku zelts piejaukts.
    Vienu laiku pasūtījām pētījumu no britiem – mūsu ceļu būves izmaksas bija nedaudz lētākas nekā Lielbritānijas autobāņu būves izmaksas. Bet daudz daudz dārgākas, nekā izmaksas Polijā vai Čehijā.

    Ceļinieku kartelis ir cieši saaudzis ar politiķiem, un zemsegas lēmumi par satiksmes ministra posteni ir saistīti arī ar to. Nevajadzētu būt naiviem un domāt, ka pēdējais kašķis par satiksmes ministriju bija starp “gaišo” NA un “tumšajiem” pārējiem. Katra puse kaut ko zaudēja vai ieguva finansiāli. Līdzīgi, kā ar vilcienu iepirkumu, kur katra puse savā veidā nesmuki ieķēpājusies.

    +15
    -1
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > alexander 06.03.2013. 13.56

    Gatis
    “Līdzīgi, kā ar vilcienu iepirkumu, kur katra puse savā veidā nesmuki ieķēpājusies.”

    Katra puse, bļa!!!!!!!
    “Ieķēpājusies” ir tā puse, kura krievu bandītu un čekas interesēs mēģināja vairākus miljonus no ES vilcienu naudas atdot “ševerstaļ”, tie morālie kropļi, kuriem pateicoties ministru amatos nonāk roņi un matīsi.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Andis > alexander 06.03.2013. 13.59

    Nu, varbūt pārejiet uz savu mīļo krievu valodu vispār, ne tikai lamu vārdos?

    +7
    -5
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > alexander 06.03.2013. 14.02

    ——

    Pārejam uz SISTĒMAS/iekārtas funkcionēšanas apjēgšanu?

    “Ekonomists Jānis Ošlejs: Mērķis ir kļūt bagātākiem, taupīšanai jēgas nav”
    ============================================================================

    “Paldies” EURO-zonas bagātajiem onkuļiem, ka palīdz “mafiju” klaniem:

    ES otrreiz finansē lauku internetizāciju


    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=366702:es-otrreiz-finans-lauku-internetizciju&Itemid=419

    0
    0
    Atbildēt

    0

    gliters > alexander 06.03.2013. 14.31

    Kad nav ko iebilst pēc būtības, tad atliek piesieties lamuvārdiem.

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > alexander 06.03.2013. 14.42

    Gatis
    Ja labi pacenšās, no manis var izvilināt epitetus.
    Ja noslepkavos kādu Tavas ģimenes locekli, tiesā varēs teikt, ka ir divas taisnības. Viena slepkavas, otra upura.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    Aleksejs Dimitrovs > alexander 06.03.2013. 19.43

    Tie biedējošie fakti veidojas no tā, ka Latvijā ceļinieki nāk no vienas fakultātes un tas garantē nesaraujamas korporatīvās saites, kas ļāva specifiski “sakārtot” noprihvatizēt nozari un tagad turpina slaukt valsti ar savu monopolstāvokli. Tas pats par tiltiem. 10 gadus atpakal nācās apmeklēt dažu ceļinieku kantorus, jāsaka, ka tik dārgus datorus nekur nebiju redzējis un uz tiem protams darbinieces dzenāja arkades tipa spēlītes.
    Izeju no situācijas kā daudzos jautājumos Latvijā – neredzu.
    Bet Gata uzdotais jautājums ir vietā un kur ir atbilde – visur mazāk, bet kur vairāk aiziet budžeta naudas?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Baiba Eglâja 06.03.2013. 13.13

Āfrikā esot ceļi, L-jā – bezceļi. Ko tur salīdzināt?

+1
0
Atbildēt

0

Sandris Maziks 06.03.2013. 12.46

Bet protams. Ar šleseriem, roņiem un matīsiem satiksmes ministru amatos, ko vairāk var gribēt.

+3
-1
Atbildēt

0

Andis 06.03.2013. 12.37

Veselībai, ceļiem, izglītībai (cik zinu), aizsardzībai Latvija tērē mazāk % no budžeta, nekā Lietuva vai Igaunija.
Matemātika ir nepielūdzama. Tātad mēs kaut kam tērējam procentuāli vairāk, nekā Igaunija vai Lietuva. KAM???

+14
0
Atbildēt

4
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Pusdienās / 29. marts 2023
Nepatīk Robins Huds 3
Intervija / 1. marts 2023
Jaunie ministri. Grib iepūst svaigu dvesmu 4
Analīze / 14. decembris 2022
Kariņa valdība 2.0
Viedoklis / 29. septembris 2021
Drošas satiksmes ABC: kā no teorijas pāriet uz rīcību 1
Analīze / 19. maijs 2021
Cēsīs konkurence saasinās